Par mājām. Par Latviju.

MADasaHatter, apsveicu!!! Tā ir tik forša sajūta - kādu mīlēt :) Kad plāno pamest dzimteni? :)

Atmiņas un pagātne!

Visai labi iejūtos arī citviet. Pagaidām neuzturos Latvijā un tas mani apmierina, bet, protams, ir saraksts, kas mani priecē esot Latvijā :)

Ģimene
Draugi
Nesamākslotā daba
Neizskaidrojama piederības/māju sajūta
Pazīstamās vietas
Latviešu valoda, kas dzirdama/redzama sabiedriskajās vietās
Latviešu grāmatas
No ēdieniem - biezpiens, īsta rupjmaize, PS, paniņas, kefīrs, pelēkie zirņi

Vieniigaa lieta, kas pietruukst ir daudzie kultuuras pasaakumi - teaatris, opera, balles utt. Z-amerikaa lielaakoties visi kultuurveidiigie pasaakumi ir diezgan sekli un ir diezgan gruuti atrast bariibu dveeselei.

Pietrūkst man latviešu valodas ikdienā.Kad aizbraucu uz Latviju, pat reklāmas skatos stāvā sajūsmā! :)
Pietrūkst kārtīgu Jāņu svinēšanas un "kārumiņš", visādi lauku labumi (svaigs biezpiens, rupjmaize). Ģimene, protams, un draugi.
Un taisnība meitenēm, kas par gadalaikiem runā. Mums katrs gadalaiks ir izteikts un skaists.

Negribu reklāmu taisīt var jau būt pavīdēja jau un visiem kas nav Latvijā labi zināma lieta,bet man māsa bieži pasūtija un pirka internetā tv TvOvernet....tur iet Latviešu,lietuviešu un krievu kanāli,rīt varu uzrakstīt kuru paku ņemam parasti,jo vienu reizi ne to paņēmām kautkàdi labi kanāli izkrita,tur tests arī ir tik neatceros uz cik ilgu laiku.Esot prom ir forši kautvai fonam uzlieku,patīk Tv3 un LNT paskatīties ehh...Nu ja kādam noder :) ;)

Kad biju mājā sūdzējos, ka jāiet tik liels gabals līdz autobusam pa mežu. Tagad, kad aizbraucu mājās tā pastaiga ir tin ļoti forša. Šeit no pilsētas burzmas nekad netieku ārā. Visādi sīkumi arī, neskaitot ģimeni, ēdienu, kultūru, un visu iepriekš pieminēto, man ļoti patīk vasarīgie lieti Rīgas centrā, smarža pēc tā, Rīgas parki, tirdziņi un bruģis, jūra, kaut vai ceļš pa kuru braucam uz laukiem. Koki visapkārt.

mīlestība pret mājām (Latviju)

Tikai Latvija es jutu to mieru,harmoniju sevi, nekur nav tas sajutas.Majas ir ta drosibas sajuta.
Man budamai prom pietrukst gimene,draugi,vietas,ediens,medicina, pasakumi, koncerti(esmu lv muzkas piekriteja), ikdienas tadas kada vina bija.
Man liekas Latvija pat gaiss savadaks-svaigaks.

Nelaipnība, atklāti sakot, pietrūkst :D Hah, cik ironiski! Bet man jau uz nerviem krīt, ka katrā veikalā man pārdevējs jautā - how are you. Saprotu, ka viņam po, ka tā tikai pieklājība, bet nu nafig, muti dzesēt?!
Pietrūkst arī aukstums, esmu Londonā un te katru dienu līst. Labāk, lai ir sals, bet saulīte.
Goda vārds skaitu dienas līdz būšu back for good.
Latvijā tiešām ir skaistākie cilvēki. Pietrūkst, ka visi ir vienlīdzīgā krāsā, ka neredzu tur nevienu indieti vai nigeru (esmu rasiste, diemžēl, palikusi). Pusi LV apskauj jūra, 20 min ar mašīnu un esmu milzīgā pludmalē un tad pārņem tā sajūta, ka pasaule ir plaša un pieder tikai man.
Pietrūkst satiksme Rīgā, jo reāli šeit es ar mašīnu vsp nebraucu. Un Latvijā krogi un klubi strādā salīdzinoši ilgi, vari tusēt līdz rītam un nedzīs tevi ārā.
Pietrūkst tas tukšums un plašums, jo mēs esam tik maz, bet valsts ir pietiekami liela, uz katra cilvēka sanāk normāls pleķis. Te 1 pilsētā saspiedušies 8 miljoni. Jā, un pietrūkst, ka aizbraucot uz Alfu (vai vng kādu veikalu) satiksi vismaz 3 pazīstamos :D

Tieshi shobriid man pietruukst fanoshana par hokeju un citiem ziemas sporta veidiem (ok, neesmu lielaakaa fane, kaa arii pusi no noteikumiem nemaz nezinu, bet taa atmosfeera ir fantastiska). Tuuliit buus olimpiaade, bet zinu, ka, kameer ies hokeja machi, tikmeer par TV Francijaa raadiis kaut kaadu jobanu keerlingu :D Taa notika jau pirms chetriem gadiem.

Bet ir cita lieta - es Latviju nepametu, lai dotos laimi mekleet. Es devos studeet uz kaadu laiku prieksh piedziivojumiem. Tagad iespruudu Francijaa, jo ir nepabeigtas lietas un miiljotais cilveeks. Taatad teoreetiski nav tik slikti - taa bija izveele, nevis vajag.

Pietruukst latvieshu humora izjuuta - franchu komeedijas varbuut ir smiekliigas, bet tie cilveeki ir tik stulbi :D neviens nesaprot sarkasmu vai stulbus jokus.

Man pietruukst juura.

Pietruukst viss mans sociaalais tiikls - ne tikai labaakie draugi, bet arii daudzie random pazinjas. Latvijaa es vareeju kaut vai iet uz teaatri (klubu, kafejniicu, izbraucienu ar velo) ar 5reiz satiktu meiteni vai puisi, vai dariit jebko citu, ja mani draugi nav pieeejami. Sheit prieksh taa vajag draugus draugus, nevis pazinas.

Pietruukst ziema.

Atbildot uz teemu - Latvija man neko nav nodariijusi, vienkaarshi gribeejaas piedziivojumus- tagad esmu sadaliita 2 dalaas. Es zinu, ka noteikti gribu dziivot Latvijaa. Bet vai visu dziivi? Es nezinu. Francijaa noteikti nee. Un, ja es palikshu kopaa ar savu draugu, tad zinu, ka arii vinsh negrib pavadiit visu savu dziivi Francijaa. Bet ar shaa briizha ekonomiku - vai vinsh piekritiis paarcelties uz Latviju? Shaubos. Jaaskataas, ko raadiis naakotne

Pietrūkst,protams,ģimenes,draugu,jūra un pāris ēdienu. Bet citādi...esmu šeit,lai būtu kopā ar mīļoto vīrieti,uzskatu šīs par savām mājām. Varbūte ne pirmajām un īstajām,bet...mājām.

Latvijā tiešām ir skaistākie cilvēki. Pietrūkst, ka visi ir vienlīdzīgā krāsā, ka neredzu tur nevienu indieti vai nigeru (esmu rasiste, diemžēl, palikusi).

Pilniigi piekriitu. Jaasaka, ka pirms 4 gadiem uz Franciju braucu ljoti atveeta - peace and love, stereotipi ir slikti, katram ir sava vieta zem sauliites utt. Es tieshaam centos saskatiit visos cilveekos to labaako. Tagad? Tagad man liekas, ka araabiem, ja vien tie nav tie indiviidi, kas integreejas (un taadi tieshaam ir. Tikai arii vinjiem ir biezhi kauns no savas "rases" paarstaavjiem), Eiropaa vietas nav. Brauc atpakalj uz savu babaju zemi. Paaraak daudz man ir pieseejushies (es negeerbjos izaicinoshi. tieshaam), paaraak daudz gramstiijusi metro un paaraak daudz izvaroshanas staastu dzirdeeti. aaa un man arii pirms gada uzbruka. Kas? Araabi, protams. Un kad es lasu par to, ka Latvijaa nav pietiekami sociaalie pabalsti, man ir pat mazliet prieks, jo tas noziimee, ka tiem uzdziivotaajiem (uz valsts reekjina) nav jeegas braukt uz manu teevu zemi pagaidaam.

Valodas gan nepietrūkst, jo es katru nedēļu dzirdu latviešus uz ielas, metro veikalā :D Tas ir tik dīvaini, bieži vien viņi iet pa to pašu Oxforda ielu, vai arī nesen piemājas veikalā dzirdēju latviešus, pat bārā, kas netālu no mājām dzirdēju puisi, kurš runā latviski pa telefonu. Tik dīvaini.
Sākumā gribēju iet klāt un jautāt...hey tu ar no Lv es ar, bet nu mēs šeit esam ļoti daudz, tas pat savā ziņā ir skumji.

Par valodu - es dzirdu ļoti reti,nu uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt cik reizes ir nācies dzirdēt uz ielas,veikalā utt., bet tas mani drīzāk...atgrūž? ...nezinu,kā lai noformulē labāk. Katrā ziņā es šeit nemeklēju kontaktus ar latviešiem.

Un vēl pietrūkst garo cilvēku, es ar savu 1,63 šeit jūtos gara. Man tā sajūta nepatīk :D

cormeum- vēl īsti nezinu, bet domājams ka šogad..

ah ja runā par vēdera priekiem tad Latviešu alus, kas arī manam vīrietim garšo. Kāruma sieriņi, Laimas šokolāde....nu gadalaiki mums ir smuki, bet nu vēlos pārmaiņas.

Mana Latvijas mīlestiba:
4 gadalaikai - bez kuriem es laikam nevarētu.
Latvijas fantastiskā daba, Kurzemes jūrmala, laivošana pa fantastiskajām sīkajām upītēm;
latvijas lauku cilvēki, kuri ir ļoti sirsnīgi un atvērti (atšķirībā no pilsētniekiem);
Latvijas ēdieni (jo sevišķi maize un jo sevišķi rudzu maize);
Latviešu valoda (ceļojumos ir fantastiski sadzirdēt savu valodu kādā metro vagona stūrītī);
Nemaz nerunājot par mājām (fiziskajām - mūsu dzīvokli), draugiem, radiniekiem, paziņām;
darbs, laikam, būtu pēdējais, kas mani šeit turētu ... Protams, kamēr ir - tikmēr nav pat jādomā par pārcelšanos uz kādu citu zemi. Bet ja vajadzētu - un mīļotais cilvēks dotos - es dotos viņam līdzi - neskatoties uz visiem iepriekš minētajiem argumentiem, kas mani šeit saista.

3 gadus nodzīvoju ārpus Latvijas, atgriezāmies, jo šausmīgi pietrūka:
sēņošanas, ogošanas
smilšainās pludmales
pastaigas pa mežu
4 gadalaiki
pārtika
un vēl daudzas citas lietas.
Taisnība jau ir, ka nekur nav tik labi kā mājās :)