man laikam ar sociālo loku noveicies, jo personas, kam prioritāte ir bembis no tā esmu izsijājusi jau sen. Jā, man nav bembis, bet man viņš nav, jo neinteresē. Es drīzāk tajā instagramā pasekošu līdzi cilvēkiem, kas mani iedvesmo, piemēram jaunajiem māksliniekiem, vai žurnālistiem, vai vienkārši - draugiem, kuru dzīve un mazās lietas mani interesē.
Padomājot arī no otras puses - arī dūdai pie tā bembja stūres ar saviem svaigi lakotajiem nagiem par to konkrētajā dienā ir prieks, un vinai tas liekas tāds - ahhh. Pat ja tāpat, kā lauku puisis ārzemēs viņa to pozicionē kā parastu piektdienu. Paies laiks un mašīna vairs neliksies nekas "wow" un tas nerādīsies arī soctīklos.
Jā, arī, es, ja nu man pārsteidzošā kārtā izdevies skaisti izfēnot matus uzņemšu selfiju un reizi 2 nedēļās ieejot bārā nofočēšu to superskaisto kokteili, un ļoti iespējams, ka tas no mana telefona nejauši "noplūdīs" soctīklos. Ja kādam tā liekas iedomība un zīmēšanās - lai. Tie ir mazie nieki, kas man sagādā prieku.