Pirmo reizi, uztraukums

100grami drosmei :D

nevajag no tā visa uztaisīt pārāk lielu drāmu!

Nekad nav nācies speciāli gatavoties šādai sapazīstināšanai kā oficiālam pasākumam.. man tomēr šķiet, ka labāk ja iepazīšanās nonāk dabiski, piemēram, uz ielas satiekoties.. brīvi, bez uztraukuma un bez stresa.
Es pirmoreiz satiku viņa vecākus viņu mājās 6dienas rītā, kad bijām aizgulējušies un bija jāskrien uz darbu abiem. Iepazīšanās - viņu mājas koridorā :-D

Kas tur var būt tik satraucošs? Domā, ka tu viņiem nepatiksi? Ja nepatiksi, nav tava dzīve, lai viņi domā ko grib. :D Bet 100 grami varbūt tev noderētu ;D

man tomēr šķiet, ka labāk ja iepazīšanās nonāk dabiski, piemēram, uz ielas satiekoties.. brīvi, bez uztraukuma un bez stresa.

Pilnīgi piekrītu Burbule teiktajam! Es tieši tā arī iepazinos ar puiša vecākiem un tas bija super variants! Bija laiks ar viņiem aprast pirms sākās visādi jautājumi... :D Un atmosfēra arī uzreiz nebij tik saspīlēta.

Neuztraucies, gan būs labi! ;)

Centīšos nesatraukties , paldies

Esi kāda esi un neko necenties parādīt labāk.

SMAIDS izglābs pasauli...un atbruņos pat visīgnāku sātanu Pradas brunčos.

Uztraukums .. tas ir labi. Sapratīs, ka Tev viņu attieksme NAV vienaldzīga ;) Viss būs labi :)

Ai, es arī biju baigi sadomājusies, ka tagad sēdēsim pie vakariņu galda un apspriedīsim visu iespējamo.
Realitātē pateicu "sveiki" un aizgāju līdzi draugam. :D

Ai, es arī biju baigi sadomājusies, ka tagad sēdēsim pie vakariņu galda un apspriedīsim visu iespējamo.
Realitātē pateicu "sveiki" un aizgāju līdzi draugam.

Identiski manai situācijai :D Sākumā gan draugs gribēja aizvest tā oficiāli un iepazīstināt. Tas mani dzina nenormālā stresā :D Priecājos, ka sanāca tā it kā nejauši - nebija mulsuma brīžu, satraukuma.

Neķer kreņķi, galvenais esi tu pati! :) Tas taču nekas, ka uztraucies, tas jau ir tikai normāli, domāju, ka jebkurš to sapratīs.
Mana iepazīšanās ar drauga vecākiem bija vienkārši vāks! Jaunības maksimālisms! :D Tagad nekad tā vairs nedarītu. :D

Es arī pirms iepazīšanās ar ex vecākiem biju sastresojusies, likās, ka iepriekšējo notikumu dēļ arī mani negribēs, nepatikšu utt, bet beigu beigās viss bija jauki, vēl tagad ar viņa mammu ir super kontakts,neskatoties uz to,ka pašķīrāmies.

Nekāda oficiāla tikšanās mums nebija, viņa vecāki vienkārši atbrauca uz dēla spēli, mūs nosēdināja blakus. Bija jau tā,ka nezināju, ko teikt, kā uzvesties utt. Vēlāk kopā paēdām vakariņas jau daudz mierīgākā gaisotnē un pēc tam jau viss bija labi :)

Būs ok, pirmo reizi satiksi un tad jau apradīsi ar viņiem!

Man pirmā iepazīšanās ar drauga vecākiem bija tikai tad, kad jau bijām 2 gadus kopā dzīvojuši, agrāk ne. Un tāpēc nebija nekāda satraukuma, jo kaut arī nebijām tikušies, vienam par otru jau daudz kas bija zināms, dzirdēts, stāstīts utt, sajūta, ka šos cilvēkus jau zinu. sanāca iepazīties tikai tāpēc, ka viņa vecāki atbrauca pie drauga (un līdz ar to pie manis) jo tuvumā bija kaut kādas darīšanas darāmas.

Man vienmēr stresiņš parādās pirms šitām ''iepazīšanās'' lietām, bet, kad viss notiek, tad tik dabīgi viegli, ka prieks. Vienīgi ar pirmā puiša vecākiem satiekoties vēl joprojām mēdz uzrasties stresiņš. :D

Ar mammu iepazinos nejauši uz ielas. Ar tēti un pārējiem jau tad, kad ciemojos viņu mājās. Viss dabiski un forši. Paveicies ar to, ka ir lieliskas attiecības ar drauga vecākiem. Arī viņam ar maniem ir tāpat. :)