Kad Jūs pēdējo reizi...

Pirms kadam 2 ned par to,ka gribu majas,bet ta kartigi un no visas sirds - 25.decembri,kad aizbrauca mamma prom no ciemoshanas pie manis...

Pirms kādas nedēļas, strīdā parāva visu vaļā, kas bija iepriekš sakrājies.

Pirms dažām nedēļām, uzzinot, ka man mīļam cilvēkam ir nopietnas veselības problēmas.

tā ka konkrēti, riktīgi raudāju - pirms gada aptuveni.

Šodien. Domāju, ka probēma, kas man sabojāja gandrīz visu vasaru, ir atrisinājusies, izrādās, ka ne..Atkal stresi un pārdzīvojumi sākas no jauna.
Bet vispār es apbrīnoju meitenes, kuras reti raud, es esmu tāds pinkšķis, ka pašai riebj. Es varu nokaukties par katru sīkumu.

Tā pa īstam 21.01. jo pirms gada nomira vectēvs, jā es esmu jau liela, bet tas neliedz man būt cilvēcīgai.

Vakar bija 3 prieka asara par patīkamām ziņām! ;)

Tā no sirds par kaut ko raudājusi sen neesmu. Bet pa skumjai asarai visbiežāk nobirst skatoties kādas ziepenes (:D) un tad, kad draugs uz komandējumiem brauc.

Vakar skatoties filmu nobirdināju pāris asariņas :D

Šonakt..par ko-tas ir personīgi!

Raudāju par Zolitūdes traģēdiju.

Pievienojos pinkšķu baram :D
Pirms pāris dienām tas bija, skatījos filmu Untouchables.

Vakar. Atsitos pret skapīša durtiņām tik ļoti, ka vnk sāku kā mazs bērns raudāt.. Pēc tam visu vakaru sēdēju ar sasaldētu gaļu pie pieres :)

Diezgan pasen laikam.. Aaa, nē, man notecēja asara filmas One Day laikā, bet tā par nopietnām lietām - neatminos.

vakardien, piedirsu bikses un aiz šausmām vēl apmīzos, tad smiekli nenāca, bet tikai raudiens.

pēdējo reizi asaras nobirdināju svētdien,kad trakojot ar draugu viņš man ar elkoni iesita pa ausi,bet tā kārtīgi sestdien raudāju,kad draugs neveiksmīgi pajokoja

Vakar-laikam pirmsdzemdību depresija! :( Nezinu kā lai tieku ar to galā!! :(

Pāris dienas atpakaļ lidmašīnā, no spiediena izraisītām fiziskām sāpēm.

Pirms dažām dienām, kad pārāk personīgi uztvēru kādu piezīmi no ģimenes puses, noraudājos diezgan pamatīgi. Aizvakar dzirdēju dziesmu, kura atgādina daudz skaistu mirkļu, un arī paraudāju. Agrāk neraudāju gandrīz nemaz un vēsā mierā uzņēmu visu, nezinu kas noticis, bet pēdējā laikā varu sākt raudāt par visu - skumjām filmām, dziesmām, pat par labām lietām.

Vakar vakaraa, kad peec ilgas mociishanaas, nevareeju dabuut no pirksta gredzenu, kursh ir liels un traucee. Apraudaajos taa sirsniigi kaa beerns.

Raudāju pagājošu sestdien. Man vienkārši ir tā, ka visu laiku esmu pozitīvs cilvēks, tad man kādu nedēļu vai vairāk viss reāli besī un kaitina, un tad tas viss krājās un krājās. Tad pienāk diena, kad vienkārši sāku raudāt par mazāko sīkumu, nu tā riktīgi skaļi un ar daudz, daudz asarām, un nākamajā dienā esmu jau aktīva un laimīga :D Šitā diezgan bieži ir, ik pa kādu mēnesi, diviem. Jo vienkāŗsi man ir tā, ka citu teiktais ļoti aizskar, taču tajā pozitīvajā periodā es to kaut kā nolieku maliņā, bet, kad tas viss sakrājās, tad gan izpinkšķos līdz nemaņai.