alkohols +/-

Ballītēs dzeram, abi. Reizēm vairāk, reizēm mazāk. Kad viņš viens pats ballītē, arī dzer. Tāpat, kā es.
Pilnīgi normāli. Arī paliela piedzeršanās, ja nav bieži, ir ok.

Patīk, ka manam draugam patīk iedzert un ballēties, jo man pašai tas patīk.

Mums patīk iedzert, gan man, gan viņam. Darba dienās bieži nesanāk dzert, dažreiz vakaros nedaudz, brīvdienās gan vienmēr atļaujamies. Vasarā laikam katru dienu vai katru otro iedzeram pa kādam aliņam :)

Kā vēsturniece varu teikt- aristokrāti iedzer teju katru vakaru, zemniecība to nevar atļauties-rītā agri jāceļās apart laukud

Tad mēs ar draugu esam lauķi, kam agri jāceļās art laukus. Super! :D

Ja nopietni- abi ar draugu neesam ne alkahola ne cigarešu lietotāji.

Mums arī patīk iedzert. Attiecību sākumā, abi vēl kautrīgi būdami viens otru speciāli dzirdījām nost, lai var kaut ko interesantāku par pastaigu parkā pasākt :D
Vispār jau man šķiet, ka man sanāk iedzert vairāk kā viņam. Tāda darba specifika, plus arī aktīvāka sociālā dzīve. Mājās reizi, varbūt divas, nedēļā paņemam kādu vīna pudeli, vai pa aliņam. Pa laikam izejam ballēties, tad mēru atstājam mājās. Vēl itin labi atceros laikus, kad viens otram uz maiņām pienesām buljoniņu smagā rītā :D
Bet vispār jau mūsmājās tā nav tāda problēma, lai burkšķētu, ja iedzer, tad abi un nedaudz. Ja tas sāktos katru dienu un tikai no viņa puses, loģiski, sāktos iebildumi. Un es noteikti arī dabūtu pa ausīm, ja katru vakaru sāktu vīna pudeles cilāt.

nu draugs dažreiz pie vakariņām izdzer kādu alus pudeli (nevis kasti). tas nav katru dienu.
ja tas būtu daudzu mēnešu garumā katru dienu vai katru otro, diez vai, ka tas patiktu. ballītēs mēs abi dzeram, cik gribam. kaut vai piedzeramies. nu un? nav jau tā, ka viņš vai es skandālus vai nepatikšanas sākam taisīt.
neesmu aizliegusi viņam iedzert. tāpat arī viņš man. nedzeram jau katru dienu litriem. vairāk vai mazāk pa svētkiem lielākos daudzumos.

nekad neesmu lūgusi arī kādā ballītē nedzert, jo man šķiet nepieņemama šāda rīcība no sievietes puses. manuprāt, otram tas vispār ir pazemojoši, ja pasaka - vari, lūdzu, šovakar nedzert? Es par spīti tādā gadījumā piedzertos :D ja ir ballīte, tad ir ballīte, nevis kas cits.
protams, ja cilvēks nespēj saprātīgi uzvesties, lietojot alkoholu, tā ir cita problēma.

Manējais pa retam - reizi nedēļā, atļaujās iedzert darbā ar kolēģiem, vai mājās ar savu onkuli, pa bāriem vai citām tāda veida iestādēm nevazājas, jo zin, ka man tas nepatiks.

Lasu, ka pārsvarā visām otrās puses ir daudz maz nedzērāji, bet tad, ja būtu tā, ka viņi gribētu iedzert biežāk, nezinu, nu tos aliņus pa nedēļu pēc darba, nogalēs stipros, tad tiešām kāda ietu un kratītu ar pirkstu un teiktu, ka tā nu gan nevarēs??

Ja vīrs mīlētu iedzert biežāk nekā vajadzētu (ja iedzer nedaudz svētkos, to par dzeršanu neuzskatu), tad mūsu attiecības nemaz neievirzītos nopietnā gultnē.

Man paveicās, ka nedzer vispār.

mums abiem garšo, vakarā pie filmas dzeram vīnu vai ko stiprāku, ja ejam uz ballītēm abi ballējamies, nekad nav bijuši strīdi par to, ka kāds nedzers :D
Man nekad nebūtu pa ceļam ar vispār nedzērēju, kā arī pieļauju, ka viņam ar mani.

Nevaru sagaidīt, kad piedzims bēbis , nu tā gribās nodot pa bundžām ... :)

Ir puiši, kuri tiešām nevar dzert. Kuri piedzeroties, paliek briesmīgi - nu uzvedas vienkārši atbaidoši. Vai arī tādi, kuri vienkārši atlūzt, kur pagadās. Ja tāds būtu mans puisis, tad jā - es prasītu, lai dzer mazāk. Vai arī neietu uz tām ballītēm. Vai arī vispār attiecības nebūtu.
Bet man draugs un lielākoties visi puiši, kuri pazīstu, piedzeroties, ir normāli. Protams, kļūst savādāki, runā dīvaināk, nu, var redzēt, ka neesi skaidrā, bet vismaz kauns nav un viss kārtībā.

Un, droši vien man tā nevajadzētu teikt, bet es nesaprotu meitenes, kuras ir tik ļoti pret to, lai pusis nedēļas nogalēs iedzertu pavairāk. Tas jau neko nemaina. Cilvēks tāpat ir strādīgs, čakls, aktīvs, bet ballītēs atļaujas vairāk. Nu, arī, kā es teicu, tas ir atkarīgs no tā, kāds cilvēks kļūst iedzēris un piedzēries.

Ja ir mēra sajūta, tad var šad tad pa retam. Bet tā kā man ''iedzērāji'' galīgi neder, tad nemaz uz tādiem cenšos neskatīties.

Abi esam dzeeraaji :D Kaadas 2 reizes nedeeljaa pie vakarinjaam ir viins, 2 reizes meenesii ir tusinji, kur arii tiek dzerts. Bet ziemaa veel taa - biezhi, ja balliitee nav karstviina, tad dzeru teeju. Draugs dazhreiz dzer tikai Ice tea, nav gruuti izklaideeties bez alkohola, bet vienkaarshi garsho. Vasaraas ir gruutaak, tur pat man katru dienu sanaak pa kaadam alinjam vai baltviina glaazei, vai kokteilim. Labaa lieta ir taa, ka jo vairaak draugs ir iedzeeris, jo liidziigs kuceenam vinjsh kluust. Nu vismaz attieciibaa tieshi uz mani, peekshnji naak aaraa visaadi jociigi komplimenti, miilestiibas apliecinaajumi un rocinjas tureeshana visu laiku :D

Nu taa, nav laba lieta :D bet vienkaarhsi taa labaak, nekaa ja kljuutu par kaut kaadu kausli vai veemeeju

es vasaras vakaru nevaru iedomāties bez auksta aliņa , kur viens tur arī divi :D

Lasu, ka pārsvarā visām otrās puses ir daudz maz nedzērāji, bet tad, ja būtu tā, ka viņi gribētu iedzert biežāk, nezinu, nu tos aliņus pa nedēļu pēc darba, nogalēs stipros, tad tiešām kāda ietu un kratītu ar pirkstu un teiktu, ka tā nu gan nevarēs??

Ar pirkstu nekratītu - vīrietis nav mazais bērns, kas man būtu jāaudzina. Taču, es ļoti šaubos, vai tādā gadījumā tās attiecības ilgi turpinātos vai vispār būtu īpaši ilgi būtu turpinājušās(ja viņam tā dzeršana būtu bijusi tik nepieciešama jau attiecību sākumā).
Mani vnk nesaista katru nedēļas nogali dzeroši vīrieši un man tāda dzeršana nav pieņemama(attiecībā uz cilvēkiem manā tuvumā, par svešiem vienalga). Punkts. Citām ir iebildumi pret vīrieša matu krāsu, auguma garumu, apģērba stilu, hobijiem. Man ir iebildumi pret dzeršanu katru otro dienu vai nedēļas nogali.