Manas skaistās ilūzijas un milzīgā uzticība izplandēja vējā, bet varu padalīties kā bija ar nu jau bijušo puisi.
Tā kā bijām labākie draugi (diez vai esam vēl), tad par viņu visu zināju, arī bijušās. Manā gadījumā gan bija tā,ka tā meitene/sieviete viņu ļoti sāpināja, tāpēc šķiršanās bija loģisks solis. Īsais izklāsts - tā meitene ar viņa labāko draugu pārgulēja un gaidīja bērnu.
Tajā pašā laikā viņš reizēm teica, ka varbūt pasteidzies un varēja varbūt citādi, ka varbūt tas ir vņa bērns utt.Tas gan bija,kad vēl bijām draugi, tad es neko tur daudz nepārdzīvoju, tikai ar ieteikumiem palīdzēju.
Tad,kad bijām jau vai vēl kopā, tad reizēm par viņu padomāju,jo puisis kādās situācijās mēdza bijušo piesaukt.. un, kad kādreiz satikām to meiteni ar viņas dēliņu,nevarēju nebūt dusmīga par to, kā viņš uz mazo skatījās un teica - "ja nu tas ir mans bērns". Vienu x sadusmojos un teicu,lai iet uztaisa testu :D
Principā uz meiteni ļaunu prātu neturu. Jā, viņa sāpināja viņu un pat ļoti, bet laikam jau to sauc par mīlestību,kad tu nedomā par sekām,bet esi kopā ar to,kuru mīli, un tad rodas mazais brīnumiņš.
Vienīgais par ko varu būt dusmīga ir tas,ka šis puisis tāds paliels egoists palika un mani arī sāpināja, bet tas jau cits stāsts un brīnumainā kārtā īpaši nepārdzīvoju.
Domāju, ja tevis dēļ aizgāja, nav ko satraukties, esi svarīga, jo tāpat vien jau prom neiet :) Varbūt vieglāk ir,ja zini,ka tā meitene ar kādu citu ir, tad zini,ka uz tavu puisi acis nemet. Un ja puisis nemēdz meiteni pieminēt, tad vnk ir kaut kā jāpārkāpj sev un jābeidz domāt. Gan jau ar laiku domas pametīs, jaukos un mīlestības pilnos brīžos jau noteikti nedomā par to meiteni vai ne ?
Iesaku vienkārši dzīvot šodienai un par pagātni nedomāt, tā ir daudz vieglāk! ;)
24
