sāp sirsniņa, ļoti...

Kā tu to uzzināji, māte pateica?

Poison ,cik tev ir gadi? Tiesham nesatraucies,tas nav nekas taaaaads.Varbut tiesham bija iemesli kapec vinsh tevi negribeeja.Man mammai arii pazibeja visadas domas ,kad uzzinaja kad bus berns, tapec es vinus nevainoju.Iespejams bija finansialas problemas,iespejams vecaku attiecibas bija problemas utt.
Kadu dienu tu vecakus sapratiisi.Nav tachu taa ,ka vecaki tevi nemil vai ne?

Ļoti piekrītu Endy.
Es arī pusaudzes gados uzzināju, ka manā vietā vecāki ļoti gaidīja puiku, viņi sagaidīja - man ir jaunāks brālis, kuram arī tika lielāka uzmanība bērnībā, bet tas likās tā sāasinātāk bērnībā/jaunībā. Tagad, es tāpat zinu, ka vecāki mani mīl un, manuprāt, es no tā esmu tikai ieguvusi - vairāk pati darījusi un cīnījusies, pierādījusi, tagad jau ir sava dzīve un tas viss liekas tik mazsvarīgs. Svarīgāk ir, ka viņi taču Tev ir devuši tik daudz - savu enerģiju, līdzekļus, laiku, Tu dzīvo, Tev ir visas iespējas baudīt dzīvi, radīt un veidot savu ģimeni tālāk, par to vien ir jāsaka paldies vecākiem. ;)

Klau, bet tētis taču nezināja, ka viņam būs tik forša meita, kāda tu noteikti esi :)

Man noteikti arī būtu sāpīgi ko tādu uzzināt, bet tev jau nav variantu - ir jādzīvo tālāk. Padomā no tās puses, ka nav tā, ka tētis negribēja tevi kā tevi, tevi kā cilvēku, bet negribēja, lai mainās viņa dzīve. Visdrīzāk, ka viņš vienkārši bija nobijies. Ja visu laiku attiecības ar tēti bijušas labas, tad centies vienkārši nedomāt par to. Tad, kad tētis gribēja, lai mamma taisa abortu patiesībā nebija runa par tevi, bet gan par tēti, par mammu, par attiecībām un dzīvi tobrīd. Zinu, ka izklausās neiespējami, bet pamēģini neuztvert personīgi!

Manuprāt, ir pilnīgi lieki satraukties. Ja es tagad paliktu stāvoklī, es arī diži priecīga nebūtu, jo tas būtu bez gala nepiemērots laiks, bet bērniņu mīlētu ne mazāk, kā tad, ja viņš būtu plānots.

Nu bet 2/3 planētas iedzīvotāju ir neplānoti bērni! Un gan jau ka puse no šiem neplānotajiem bērniem arī saviem vecākiem radīja pārdomas no sērijas vai vispār var atļauties to bērnu? Vai varēs uzturēt, izaudzināt, izskolot?? Un ? Bet viņi tak ir piedzimuši, izauguši un vecāki nemazāk viņus mīlējuši!!!
Es uzskatu, ka tava reakcija a la gribu padarīt sev galu ir stipri emocionāli sakāpināta, pārspīlēta un diezgan netaisnīga pret vecākiem. Tu taču piedzimi! Tevi mīlēja, loloja un skoloja!

Atradusi par ko raudāt. Protams ir sāpīgi uzzināt ko tādu, taču visādi dzīvē gadās, varbūt nebija gatavs tad, nobijās un tgd jau sen ir paspējis nožēlot to ko sarunāja. Tas vien, ka tavs tēvs tev ir bijsi visu šo laiku līdzās ir daudz. Mans tēvs mani nekad nav gribējis un nekad nav bijis līdzās. Mamma vnm viena pa trim darbiem sitās kmr nomira, jo veselību nočakarēja tikai lai man būtu ko ēst un mugurā vilkt. Pēc tam uzaugu pie vecvecākiem. Un neko tgd dzīvoju strādāju, mācos, veidoju attiecības, kā visi citi cilvēki. No vienas puses besī šitādas čīkstules - "man ir abi vecāki, bet viņiem attiecības ne tādas. ko nu tgd darīt?? lkm jānomirst, lai izbēgtu no dzīves problēmām." Nu neesi tu vienīgā šitāda. Lbk padomā par sevi un savu dzīvi pa šo laiku, bet vecāki, lai kārto savas problēmas paši. tas, ka viņiem ir nesaskaņas nenozīmē, ka tevi mīl mazāk. Protams ir sāpīgi, bet nu nejau tik traki, lai te runāt muļķības par miršanu.

par to vēlmi nomirt, vairāk attiecināms uz to otru pusi- strīdiem starp vecākiem! ;)

Klau, bet tētis taču nezināja, ka viņam būs tik forša meita, kāda tu noteikti esi :)

Šis ļoti lika pasmaidīt! :) :) Paldies, Ebe!

Man ir 19! Dzirdēju sarunas laikā.

Ally, jā, tev ir stipri smagāk, bet tici man, nevajag nosodīt , ja nezini visu, kas un kā! ;)

Šī ir daļa no.

tici man, nevajag nosodīt , ja nezini visu, kas un kā!

Šī ir daļa no.

Ja tu pasniedz tikai daļu no problēmas, tad cilvēki arī spriež par to daļu. Līdz ar to secinājumi un viedokļi ir tādi, kādi ir...... Bet lai vai kā- galvu augšā!!!!! Vairs tak tevi neizabortēs!!!! Ja jau esi piedzimusi, izaugusi, tad dzīvo, baudi, mīli, mācies, strādā, centies!!!

poisson, jā, patiesībā daļēji jau piekrītu arī tev, jo katrs cilvēks ir savādāks un arī tas, cik daudz viņš spēj dzīvē panest un izturēt, cik stiprs viņš ir arī katram ir savādāk. Un tomēr silti iesaku nevis gruzīties un pārdzīvot, bet risināt. visticamāk , ka iedarbīgāk te būtu vnk pamainīt savu attieksmi pret notiekošo, ja nevari izmainīt pašu situāciju. Paskumt drusku der, bet pārspīlēt nevajag, lbk kaut ko dari lietas labā. Veiksmi Tev! :)

Man bija tā pat, tikai atšķirībā no Tevis, mans sencis sauc mani par kropli, un par attiecību neizdevušo ielāpu, tēva mīlestību neesmu sāņēmusi NEKAD , kā tik runā par tēvu tā asaras sariešas, ko es darīju? Sūtīju nah** viņu.

Es arii esmu negribeets beerns.
Gaaja smagi un laiki bija taadi,kaadi bija. Gribeeja tikai vienu beernu, bet peec paaris gadiem pieteicaas meitinja pecinja.:D nevienaa briidii neesmu jutusies nemiileeta taa deelj, vienmeer lutina un miiljo, cik nu vinja skarbaa daba to ir ljaavusi.
Es to uzzinaaj mazaa vecumaa, bet neatceros,ka baig buut paardziivojus un raudaajusi. No taa,ka es to zinu, nekas nav mainiijies. Bija taadi laiki,kad nebija par ko maizi nopirkt, un es saprotu,ka veel viena mute likaas,kaa shausmas. Bet neko, izaugaam, izskoloti esam, laimiigi ariidzan.

Mamma vienmeer gribeeja otru beerninju. Tpc arii es esmu tur, kur es esmu.

Paldies, Ally! Tu tiešām esi stipra, vēlu Tev visu labāko! :)

Ar to mīlestību- īstenībā ir tā pašvaki, vienmēr esmu tikusi noniecināta :(

negribu gruzīties, tik izteikt un izkliegt to , kas bija iekšā.

čāča, saprotu tevi, arī man bija tādi laiki, kad nebija, ko ēst... Un arī es biju 2 bērniņš.

Kad mamma palika stāvoklī ar mani, visa tēta ģimene teica, lai taisa abortu, jo jau bija 2 bērni, baidījās, ka nepavilks, un veselība arī nebija tā spožākā. Ko man tagad, ar visu tēta ģimeni būt naidā un iet kārties?

Esmu bijusi līdzīgā situācija, kad uzzināju ka tēvs mani nav atzinis par savu meitu kad esmu piedimusi, jo piedzimu ar gaišiem matiem, viņš vainoja mammu kas itkā esot viņu krāpusi, bet zinu ka tā nav.
Ar tēvu nekad nav bijušas labas attiecības un tagad esam viens otram kā sveši cilvēki.
Bet kad to uzzināju tad likās ka zeme ir apstājusis un gals klāt...

Manai paziņai gadījās tā, ka tētis ar draugiem pie viņas zīdaiņa gultiņas pielīmēja zīmīti "Sh*t happens".

ai, dzive visadi ir. nu gribeja, aizmirsti, piedod, laid vala!

Mans tēvs arī negribēja mani. Viņš gribēja dēlu. Vispār es ciest nevaru savu tēvu,bet tam ir citi iemesli.