Sveika! Te jau pareizi saka meitenes,bet,ko es tev vēl gribētu teikt-es saprotu,ka šobrīd drošivien ir vienkārši tāds dzīves posms,ka liekas,ka viss kā pa elli,bet nezaudē vēsu prātu! Pirmkārt,ir jāsāk risināt lietas pieugušo ceļā un RUNĀT.Mēs,protams,nezinām,kādas problēmas tev risinās ģimenē,tomēr nerunāšna neko neatrisinās.Otrkārt,par tēva izteikumu tev arī nevajadzētu ņemt PERSONīGI.Tu nevari zināt,kas tajā laikālika viņam tā izteikties-varbūt bija naudas problēmas,varbūt (arī ļoti daudz piemēru mūsdienās) vīrieši vienkārši ir šoka stāvoklī lēnām saprotot,k dzīve vairāk nebūs tāda kā iepriekš,it sevišķi,ja tas ir otrais bērns,kad vīrietis jau saprot,ko nozīmē būt tēvam-kādus līdzekļus un pūles prasa,un gluži vienkārši stres apstākļos ko tādu ''izmet''.Un vēl,kas tev ir jāsaprot-viņš jau to neteica tieši konkrēti tev kā cilvēkam,personai,jo kaut kas nepatīk tevī-tu vēl nebiji pat dzimusi.Viņš to teica vispārīgi-negrib bērnu.Un tad jau vēl neviens nemaz neapzinās,kādu laimi un cik daudz jauku brīžu (arī nejauku :D ) nes bērns! Arī no savas pieredzes varu teikt,ka esmu otrā meita ģimenē,un pirms pāris gadiem nejauši uzzināju,ka mamma nemaz nevēlējās otru bērnu (vēl pirms biju pieteikusies),tētis esot ļoti vēlējies.Bet tagad,ar šī brīža acīm ,viņa vēlētos vēl vismaz 2 bērnus,jo zina,cik ātri bērni pieaug un aiziet savos dzīves ceļos! :) Nepārdzīvo un ,ja tevi tas tik ļoti satrauc,varbūt pārkāp sevi un piezvani tēvam ,pajautā + iesaki arī viņam pašam uzsākt sarunu ar mammu kā īstam vīram un sākt risināt radušās nesaskaņas. Veiksmi!