Mjā..bēdīga situācija... godīgi? pati esmu rīkojusies,kā Tava meitene... tikai nevedu viņu pie vecākiem,lai cik arī ļoti mammai viņš patika... vnk satikāmies..iemesls? Pietrūka attiecībās, tas kas bija attiecībās ar viņu... konkrētā gadijumā sapratnes, uzklausīšanas. To es saņēmu tur. Nekas vairāk starp mums nebija, tikai pāris tikšanās un viss noslēdzās un labi,ka tā. Nekad nebiju pat ieminējusies,ka esam satikušies. Jā , arī dzēsu sms, bet mani tā nečekoja... šobrīd neesmu kopā ne ar vienu no viņiem... tagadējās attiecībās, puisim mierīgi esmu teikusi,ka esmu uz ielas uzskrējusi bijušajam,ka viņš man atrakstija, ka esam runājušies, jo man nav ko slēpt..jūtu nav, esmu laimīga esošajās attiecībās, līdz ar to nav sajūtas,ka esmu darijusi kaut ko sliktu, nav nekā slēpjama. Ja nekā tur tiešām nav, manuprāt pasaka kā ir, bez variantiem - Tu būtu dusmigs/a. Protams,ja otrs cilvēks nav anormāli greizsirdīgs pēc dabas un neuzticas pat garām ejošajam vīrietim. Tad es varbūt paklusētu.... Pagaidi kādu mirkli, lai norimstās un pēc pāris dienām, nedēļas pamēģini pačekot viņas telefonu vai kko citu....Minēji,ka viņa gaida bērniņu... Cerams,ka Jums viss būs labi...