Vārda, uzvārda maiņa

Vai tad nevajag būt ļoti nopietnam iemeslam,lai prasītu mainīt vārdu?

Protams, var atteikt, ja, piemēram, vārds neatbilst latviešu valodas noteikumiem utt.

Nesen lasīju par šo tēmu. Vajag iemeslu, bet nevajag pierādījumus - kkā tā. T.i., vari teikt, ka nevari iekļauties sabiedrībā, bet Tev nav nekas jāpierāda (kas, kā, u.t.t.).

Var atteikt mainīt vārdu vai uzvārdu un naudu atpakaļ neatgriež. Tomēr tā ir taisnība, ka vairumā gadījumu atbilde ir pozitīva, jo kā izteicas atbildīgās iestādes darbiniece - mēs nevaram izmērīt, cik emocionāli slikti cilvēks jūtas ar doto vārdu.
Plus, protams, jāatbilst visiem latviešu valodas likumiem.

Paziņa nomainīja vārdu. Pamats esot bijis tāds, ka tas esot kristīgais vārds. Neko vairāk gan nezinu, cik ļoti jāpierāda nepieciešamība manīt vārdu/uzvārdu.

tb. ne nekristīgais, bet nokristītais.

nu ja jau viesturs dúle, gacho un vél páris nomainíja (ja nomainíja), tad noteikti neatteiks :D atceros taisíjás mainít uz kaut kádiem slima sunja murgiem.

kápéc lai jánis nevarétu klút par aivaru? ja atbilst normám várds, nomainís. vairs nav tik stingri ká agrák, kad vajadzéja pierádít, ka tavs várds ir aizvainojoshs un traucé dzívot. uzvárdu gan vieglák bús panjemt vecvecáku vai mammais neprecéto nevis jaunu, sevis izdomátu

uzvárdu gan vieglák bús panjemt vecvecáku vai mammais neprecéto nevis jaunu, sevis izdomátu

uzvārdu nemaz nevar paņemt sevis izdomātu, tāda opcija nepastāv.

Bet kādam jābūt iemeslam iesniegumā, ja, piemēram, tas Jānis vēlēsies kļūt par Aivaru?

Bet kādam jābūt iemeslam iesniegumā, ja, piemēram, tas Jānis vēlēsies kļūt par Aivaru?

Jūtos gan fiziski, gan psiholoģiski slikti un man uznāk šizofrēniskas domas, tai skaitā par pašnāvību, ja izdzirdu, kā krievu tautības cilvēki manu vārdu izrunā kā Jaņis nevis Jānis.
Man uznāk veģetatīvas distonijas lēkmes, ja dzirdu Jaņis :( Uzreiz vemju un man ir roku trīce 2 dienu garumā.

Tas ir tas, ko tā speciāliste intervijā teica - psiholoģisko diskomfortu nevar izmērīt!

Ja nopietni, tad rakstītu kaut vai - jau no bērna dienām sevi sāku saukt par Annu, iepazīstoties teicu, ka mani tā sauc, savu īsto vārdu slēpu. Skolotāji skolā arī mani sāka saukt par Annu kaut klases žurnālā biju Ieva. Nu jau 25 gadus mani draugi un paziņas mani sauc tikai par Annu un daudzi pat pēc vairaku gadu pazīšanās nemaz nenojauš, ka esmu Ieva. Visos socportālos lieku savu izdmāto vārdu, tikai ne īsto. Tik ļoti esmu saradusi ar šo vārdu, ka bieži to saucu oficiālajās iestādēs, kas mēdz radīt neizpratni, jo pārliecinoši saku, ka esmu Anna Bērza, bet bankas darbinice skatās uz pasi, kur rakstīts Ieva Bērza.

mainiju uzvardu uz mammas - vajadzeja nest mammas dokumentus un vel nezin ko

Ar vārdu, cik saprotu, ir mazāk problēmu nekā ar abu divu nomaiņu, bet nekas nav neiespējams. Starp citu jaunākajā Ievas numurā (8.janv) ir raksts tieši par šo tēmu :)