Nauda.

Savukārt ceļojumos un viesnīcās man gan patīk tērēt :D

čāča.
Jātrennējas. Agrāk arī nevarēju ieiet veikalā, kurpju un somu nodaļās ( visu gribējās ), bet pamazām es sevi atradināju. Ar dažādiem argumentiem kapēc nepirkt.

turīga neesmu, nauda aiziet ātri un bieži vien "nezin kur". protams, gribētos kaut kur papelnīt naudu paralēli mācībām. tikai aizņemtības dēļ nevaru atrast pagaidām nevienu sev interesējošo iespēju.

Par naudu neklājas runāt, es pieturos pie tā, ka nevienam nekas nav jāzin par ienākumiem, kāda kuram daļa kas un kā?

esmu nenormāls žmogs. Ja lieta patīk 100% pērku uzreiz, bet ja man ir kaut mazākās šaubas 100 reizes apdomaju vai man tiešām vajag to mantu

Es arī esmu žmogs :D Piemēram, tūlīt braukšu uz centru, jo jau nedēļu visos veikalos ir lielās atlaides. Un pat ar atlaidēm es nopirkšu varbūt vienu visvairāk nocenoto krekliņu un beigās paņemšu zeķes, jo tās man vajag nevis gribās un visparastāko ādas krāsas krūšturi, jo to man arī vajag, nevis gribu. Man ir vieglāk nopirkt, piemēram, vienu dārgu somu (pirms 3 gadiem) un tad 3 gadus nepirkt somas, nekā katru mēnesi iet uz veikaliem. Turklāt man riebjas vazāties pa veikaliem un mērīt lietas - ļoti piekūstu :D Lieta, kur es nežēloju naudu, ir slēpošanas inventārs, bet tas jau ir cits stāsts. āāā, un laba pārtika man arī svarīga. Biežāk nopirkšu svaigu lasi, nekā kārtējo žaketīti. Turklāt es rūpējos par savām drēbēm, tā ka skapis pilns ar nenovalkātiem ilgdzīvotājiem (novalkātie smukie man ir mājas drēbes, un novalkātie nesmukie iet uz suņu patversmi).

Par tēmu runājot - man viss pietiek, jo es pret sevi esmu skopule, un septiņreiz nomērīšu pirms pirkšu. Es esmu ui cik tālu no turīguma, bet es vienmēr esmu dzīvojusi ekonomiski un ir miljards lietas, ko var pārvērst par citām lietām, tāds mantu recycle. Kad draugs spontāni nopērk kaut kādu mēbeli vai jebko citu lielu, piemēram, man mati ceļas gaisā, es tā nemāku un nesaprotu :D

Lieta, kur es nežēloju naudu, ir slēpošanas inventārs, bet tas jau ir cits stāsts. āāā, un laba pārtika man arī svarīga. Biežāk nopirkšu svaigu lasi, nekā kārtējo žaketīti.

Šis tāds visatbilstošākais man. :) Vienīgi slēpošanas inventārs man aizvietojas ar virtuves tehniku un kastroļiem, traukiem u.c. Par pārtiku 100% identiska situācija. Ciest nevaru taupīt uz pārtiku.. Pērku desu kura man garšo, nevis kuru varu atļauties, jo visa liekā nauda notrallināta drēbēs, špakteļos u.c nevajadzīgās lietās.

Bet finasiāli savu ģimeni pieskaitu pie vidusslāņa zemākās daļas. Nekas spožs jau nav.

Churchill, finansiāli es sevi pieskaitu pie studentiem un es pat vairs neesmu students, bet strādājošs cilvēks :D

Par pārtiku un virtuvi arī pirktītu.
Turklāt man patīk prkt vienreiz. Piemērma nopērku labu sulas spiedi ( dārgāku, bet kurā viss apmierina funkcionalitāte... ) nevis nopērku vienu lētāku, kura man nevisai. Pēc laika tāpat gribēšu citu :D

Tā teikt, varu lietas nepirkt gadiem, līdz parādīsies tāda kura man patīk.
Nepatīk "izmest naudu".

Nevaru atļauties, esmu nenormāls žmogs. Ja lieta patīk 100% pērku uzreiz, bet ja man ir kaut mazākās šaubas 100 reizes apdomaju vai man tiešām vajag to mantu

vārds vārdā par mani :D

Naudas tēriņos esmu apdomīga, dažreiz pat pārāk. Tomēr lietām, ko ļoti vēlos, bet nedabūju bieži- naudu nežēloju, ja man tā uz to brīdi ir!

Tas ir kapitālisma mērķis - ar mārketinga palīdzību manipulēt ar cilvēkiem. Vēlme, sapņi, ilgošanās pēc kādas konkrētas lietas - tās ir vienkāršas manipulācijas ar cilvēka apziņu. Zīmoli, stilisti, dizaineri pie tā tik vien strādā lai cilvēks pirktu sev ne īpaši vajadzīgas lietas.

Turīgs cilvēks ir tas kurš pieaugot ienākumiem par 50% tēriņus palielina par 10% un veido uzkrājumus
Bet parasti - pieaugot ienākumiem, tēriņi pieaug un pat pārsniedz tos.
Tāpēc arī notiek krīzes.

Nē, neuzskatu sevi par turīgu, jo pašreiz nemaz nestrādāju. Ja dabūšu darbu savā jomā, tad jā... varbūt arī būšu turīga. :)
Pašreiz no saviem ikmēneša ienākumiem varu atļauties nopirkt kaut ko no tā, ko vēlos. Man ir paveicies ar to, ka esmu ļoti izvēlīga. Līdz ar to es reti atrodu kaut ko, ko tiešām vēlos iegādāties.

nevaru nopirkt visu, ko gribās, bet ir uz ko tiekties. vienmēr jau visiem būs par maz. nav tā, ka staigāju ar pliku pakaļu vai caurās drēbēs. vajag nedaudz piedomāt pie tēriņiem, bet nu vidējais slānis laikam skaitos :D

Par naudu neklājas runāt, es pieturos pie tā, ka nevienam nekas nav jāzin par ienākumiem, kāda kuram daļa kas un kā?

++++
Gluži manas domas, man vispār nepatīk arī, piemēram, draugu lokā runāt par naudu, priekš kam? Un tā čīkstēšana, ka nav naudas ļooti nepatīk. Tā ir tāda lieta, ka jau Gurri teica, par ko nepieklājas runāt.

Man ta pat ka just_cavalli, dzivoju uk un varu atlauties to ko lv nevareju. Pietiek visam, gan dargo iri samaksat, gan manam drebju iegribam, gan izklaidem un biezzajam iesanam uz pabiem.

Par netaupisanu uz edienu, esmu pilnigs pretstats, es labak nopirku dargu kleitu un pec tam nedelu neestu :D parspileju, protams, bet ediens man nav tas svarigakais. :)

Par netaupisanu uz edienu, esmu pilnigs pretstats, es labak nopirku dargu kleitu un pec tam nedelu neestu

Man tas pats :D

gaidu to brīdi, kad būs darbs, tad arī kārotākās lietas būs daudz pieejamākas. Tas piemērs par kleitu arī mani raksturo, tieši ēdienam nepatīk tērēties.

Nekā netrūkst, iespēju robežās arī varu atļauties visu, ko gribu. Tas ir vairāk kā labi, ņemot vērā, ka pati nepelnu.

Nē, kabatās vējš nesvilpo, bet prātu nodarbinu, kā lai nopelnu tik, cik man vajag, lai varu piepildīt savas vēlmes. Daudz ko varu atļauties, bet daudz ko arī nevaru, haha :D