Man ir 21. Dzimumattiecibās esmu stājusies vienu reizi 17 gadu vecumā un to pašu nožēloju. Uzskatu sevi par nevainīgu tāpat. To, kas notika, gluži par seksu saukt nevar. Kas attiecas uz tēmu - nedomāju, ka ir kāds noteikts laiks, normas, kad ir labi zaudēt nevainību, protams, runa neiet par tīņiem. Tie ir 20, 25 vai 30, vai nav vienalga? Kad sieviete ir gatava un ir atradusi cilvēku, kam uztic savu nevainību, tas ir īstais laiks, kad ar to nodarboties. Rāmju tam nav. Kādēļ 30 gados būt nevainīgai būtu dīvaini? Es līdz šim neesmu sastapusi puisi ar kuru vēlētos dalīt savu ķermeni. Ticu, ka ir sievietes, kuras savu īsto nesatiek arī līdz gadiem 30. Ja man ir 21, tas nozīmē, ka man ir jātin makšķere mekle't kādu kam noziedoties, jo redz, vecums tā kā piecācīgs tam? Muļķības.