Beztēma Nr. 09.01.2014.

gads vēl nav pusē, bet sāk notikties interesantas lietas, neko vairs nesaprotu.

Kritinj, esmu 4 gadus Londonaa..es ar esmu kaudzi izmetusi aaraa,bet nesaprotu,no kurienes vel tik daudz kas,lai gan es vispar neieperkos,jo riebjas (apavi neskaitaas) :D Jums tur nepiedaavaa transportsutijuma pakalpojumus? mums te vedaa mantas businji uz LV,diezgan izdevigi :)

un bernibaa,nevajdzeja ne est,ne churat,neko :D acis valjaa,uzreiz aaraa pagalmaa un lidz ar tumsu maajaas, saedies zaljus abolus, visadas lapas,zaales :D un normali :D

buuuu

4 gadi jau gana ilgs laiks. Ja man pa gandrīz 2viem 2vas somas sakrājās, tad jau tev piedodami :D
Pārvedā, bet nu tomēr padārgi. Man par somu kādi 30-40 ls būtu jāmaksā. Bez tām mantām tiešām varu izdzīvot, tāpēc metu laukā.

Buuu, tu jau taakaa Tarzaana Dzheina :D saaeedies lapas un zali haha
Nosmeejos

haha, jā. Un pēc tam vecāki tik brīnās, kur bērns pārtiku izrauj. Svešiem cilvēkiem arī ūdeni pārdod :D Vel jau izglābj tā no kaimiņdārziem zagtie ķirši un zemenes :D

Bet vsp var saprast Kanādiešus. Tomēr mēs bērnībā dažreiz pāŗgalvīgi uzvedamies. Vecāki palaiž ar vietējiem bērniem uz pagalmu spēlēties, mājās gaida tikai vakarā. It kā jau jā, būs jau tikai tai pagalmā un viss, bet bērni ar savu ziņkārību var tālu aizvazāties, īpaši kazakus razboiņikus spēlējot :D
Vsmaz maniem ciema bērniem neviens vecāks pakaļ nestaigāja.

Krītiņš Saujiņā

pirkt nepirka, bet cilveki naca klat un interesejas ko mes tirgojam :D

Nesen ar brāli atcerējāmies un smējāmies,ka viņš pagalma pie-mežiņā lasīja sēnes un kojiniekiem pārdeva :D (dzīvojām netālu no vienām kojām, bet ne Rīgā)

Vēl ar kaimiņbērniem kojiniekus aicinājām uz koncertiem, kur dziedājām, dejojām. Bija pat apbalvošana un skatītāju raušana iekšā atrakcijās :D

Pakalj jau nestaigaaja, bet es taadaa zinjaa biju baigi paklausiiga. Nedriiksteeju iet uz citiem pagalmiem un pie ielas vai paari ielai iet nedriksteeja un negaaju arii.
Mamma saka, ka biju super beerns, nesaprot kas notika :D hah :D

bērnībā vēl no mājām mētājām kartupeļus, mums piedraudēja ka atnāks poliči, , uz kādu laiku aiztināmies. un tad nobijušies nācam skatītes vai neviens pie durvīm nestāv. :D

Nedriiksteeju iet uz citiem pagalmiem un pie ielas vai paari ielai iet nedriksteeja un negaaju arii.

:) Mums ar brāli pāri ceļam dzīvoja māsīca ar brālēnu. Un kamēr vēl bijām sīki un oficiāli vieni paši nedrīkstējām pāri ceļam iet. Vienmēr kāds no mums ieskrēja mājās, pateica mammai ka grib pāri ceļam pie Inas tantes, mamma atnāca uz lielo istabu, atvēra logu, vēroja mūs un tad atļāva iet pāri ceļam. Godīgi sakot, pa to logu jau nevarēja neko diži redzēt (vismaz noteikti nevarēja redzēt ka kaut kur no malas brauc mašīna), jo bija iebraucamais ceļš un pārējā pagalma robeža apstādīta ar tūjām, kas aizsedz visu skatu.
Atpakaļ nākot parasti bija jau tik vēls, ka mamma jau bija atnākusi sabārusi mūs par to, ka pārāk ilgi mēs spēlējamies un pārveda pāri ceļam pie rokas.

Un tad ievācās kaimiņos ģimene. Dīvaina ģimene. Man ļoti patika ziemas laikā sēdēt virtuvē uz palodzes un vērot dabu. Bet tā tante mūžīgi uz mani mēdijās, bet tā nevis pa jokam, bet riktīgi ķēmoja mani. Vispār mani vecāki ar kaimiņiem nesadzīvoja, jo viņi ļoti sliktas baumas par mums pagastā stāstija. Bet es biju ļoti sadraudzējusies ar kaimiņu meitu. Tad nu mēs pa kluso spēlējāmies aiz kūts. Jo tur mēs varējām būt pašas, nevis izlikties ka mēs nedraudzējamies tāpat kā mūsu vecāki.

Un man reiz pamuka tēta trusīši. Tad vecāki neļāva viņus vairs ņemt ārā no būra un ganīt zālītē. Es izdomāju sistēmu. Ka trusītim var arī no šņores uztaisīt iemauktiņus un vest pastaigā pa zāli pie saitītes. :)
Mamma ar tēti neiebilda, bet kaimiņš gan vienmēr dusmīgi uz mani skatijās. Mazie trušuki gan ņēmās kā traki. Sākumā spurojās pretī, pēc tam jau pierada un ļepatoja pa zāli.

Ziemas laikā trušukus brālis nesa istabā, kamēr vecāki pa darbiem. :) Protams, spiras bija jāuzlasa man. Skrēju ar slotiņu no pakaļas un lasiju trušu zirnīšus. Līdz trusis palīda zem gultas un piečurāja. To gan es nevācu un pēc tā mamma pieķēra, ka mēs ar brāli atkal bijām zaķus mocijuši.

Bērnībā bija forši! :)
Paldies meitenes, ka pacēlāt šo tēmu. Mazliet pagremdējos atmiņās, garastāvoklis mazliet uzlabojās, pat pasmaidīt sagribējās.

Es izdomāju sistēmu. Ka trusītim var arī no šņores uztaisīt iemauktiņus un vest pastaigā pa zāli pie saitītes.

Tāda sistēma bija arī man. :) Tam metienam (9 trusēni) bija arī katram savs vārds.

viena pazīstamā par gliemezi rūpējās, uztaisīja mājiņu, salika zālīti kur viņam atrasties un staigaja vislaik apkārt ar viņu :D

Ak, bērnība :D - http://www.viralnova.com/hide-and-seek-kids/

Mana bezteema - shodien beidzot sanemos un nopirku Estee Lauder Double Wear tonalo !!! Arprats, cik labs tonalais !!! Kur es atrak biju. :D
Worth every penny !!! :)

Man laukos bija pašai savs sivēns :D Rūdolfs :D Un arī vienreiz aizmuka.. kā es raudājo, skrēju pa visiem kaimiņiem meklēt. Tas neģēlis bija ciemos aizgājis uz kaimiņmāju. Ehh :)

Gribu būt atkal maziņa :D

Kāda ir lasījusi grāmatu "Justīne jeb tikumības nedienas"?

Kādas atsauksmes? Ir jēga ķerties klāt?

Meklējot darbus ar astoņkāji uzdūros šim :D :D :D