Ar ex draugu biju kopā 2.5 gadus. It kā bijām runājuši par kāzām, bērniem.
Es kaut kā neaizdomājos par to, kāpēc es vairāk negribu ar viņu seksu. It kā bija jauki viņu apķert, ka viņš mani apķer. Bet meklēju dažādus iemeslus, lai tikai izvairītos no tuvības. Dažreiz pat izlikos, ka guļu. Tā tas bija vairāk kā 6 mēnešus.
Mana vidējā māsa precējās, viņa man uzrakstīja sms, ka negrib, lai es ierodos ar savu toreizējo draugu. Parādīju viņam sms. Aizbraucu viena kopā ar saviem vecākiem. Jutos tā pastulbi- visi ar savu otro pusīti, bet es viena...
Apmēram divas dienas pēc māsas kāzām man uzrakstīja fotogrāfs, kurš fotogrāfēja māsas kāzās. Rakstīja, ka ieraudzīja mani un nevar mani izmest no galvas. Tā nu sākām sarakstīties.
Ja man ar toreizējo draugu viss būtu bijis labi, tad es nemaz neatbildētu citam. Tikai tad es saķu domāt, cik reizes viņš man ir teicis, lai es liekos mierā, lai nelienu pie viņa, lai neaiztieku, lai aizveros. Viņam arī bija ĻOOTI liela problēma, atkarība- azartspēles.
Tad es satikos ar puisi, ar kuru sarakstījos. Kaut biju redzējusi viņu māsas kāzās, nepievērsu viņam uzmanību. Kad satikāmies, likās, ka viss apkārt sagriežas kājām gaisā. Kājas pat likās paliekam mīkstas, galva reiba. Bijām tikai satikušies, vēl nebijām viens otram neko teikuši.
Nākošajā dienā satikāmies otro reizi.
Pēc tikšanās sapratu, ka esmu gatava pamest savu draugu.
Bija grūti saņemties. Taču viņš arī nebija muļķis. Redzēja, ka mana attieksme ir mainījusies, ka izvairos no viņa. Gribēja, lai es dodu otro iespēju. Bet bija piemirsis, ka es otro iespēju jau biju devusi. Krita uz ceļa, lūdza, lai precos ar viņu. Bet, nē, es tikai domāju par to otru.
Likās, ka varbūt esmu izdarījusi kļūdu, ka varbūt vajadzēja viņam dot iespēju...trešo.
Taču sapratu, ka tas tomēr ir žēlums (var jau redzēt, ka ļoti sāp), patīkamas atmiņas.
Tagad es tikai domāju, vai es maz viņu vispār biju mīlējusi...?
524
