izlasīju iepriekšējo diskusiju, milzīgs šoks. var saprast māsu, kāpēc tik noslēgta, kautrīga, kāpēc tik grūti iejusties - ar tādu ģimenes modeli, kāds jums ir, viņā noteikti ir tāda mazvērtība, nepārliecinātība un neticība cilvēkiem iedzīta, ka viņa jūtas zemāka par zāli. Nedomāju, ka skolas maiņa ko līdzēs, tur atkārtosies tas pats. Kā lai viņa tic, ka viss būs labi, ka jāiet uz skolu, kur viss nokārtosies, ja viņas māte rāda viņai sliktu piemēru, atkal un atkal noticot savam vīrietim, ļaujot lai viņu sit, piekauj, neiet prom, nešķiras, pazemojas. Tas ir tas, ko viņa redz, vispār šausmas, nezinu, ko ieteikt, trūkst vārdu. Domāju, ka māti vispār nevar stādīt kā piemēru viņai, un tikai tu vari kaut ko līdzēt, jo tu esi tā, kas savu dzīvi ir sakārtojusi, izrāvusies no tā murga. Tikai tavos spēkos ir panākt, ka viņa mainās. Piedod, ka tā saku, bet manuprāt, no mammas, kura sevi vispār nevar parādīt kā stipru sievieti, viņai šobrīd jāturas pa gabalu. Bail pat domāt, kas tavā māsā iekšā darās :(