Kā piespiest māsai iet uz skolu?

Vai tik māsai nav sociālas problēmas skolā? Sanāk, ka tu spied viņai doties uz vietu, kur viņa jūtas ļoti slikti.

Kāpēc viņa negrib iet uz skolu?

Jānoskaidro iemesli kāpēc viņa negrib iet, un ja ir kā saka womankind tad jāpieķeras pie jautājuma, nopietni visiem kopā.

Cik māsai gadu, kas ar atzīmēm, kā sociālā dzīve ar skolasbiedriem?

Vai tik māsai nav sociālas problēmas skolā? Sanāk, ka tu spied viņai doties uz vietu, kur viņa jūtas ļoti slikti.

Mēs nezinām, ko darīt.. viņa saka, ka skola viņai nepatīk, taču nepaskaidro nekādus iemeslus. Viņa tikai saka, ka skolotāji ir ļoti dusmīgi. Iepriekš mācījās mazā lauku skoliņā,tagad Rīgā ir grūtāk pieņemt cilvēku noslēgtību. Taču viņai tās ir tikai pirmās dienas, loģiski, ka nav iejutusies, bet jau bļauj, ka grib pamest šo skolu un mācīties mājmācībā

Cik māsai gadu, kas ar atzīmēm, kā sociālā dzīve ar skolasbiedriem?

Sociālā dzīve nekāda, jo tikko tikai iestājās. Bija tikai pirmo dienu un otrajā dienā tikai uz 4 stundām..

Vecāki šķiras. Tā ir problēma. Taču, ko darīt? Turpināt viņai ļaut neiet uz skolu? Pie psihologa viņa arī negrib..

Bet cik viņai gadu?
Ja nākusi no mazas lauku skolas uz Rīgu, viss skaidrs - šoks, grūti iejusties, varbūt kāds apsmej (process, kam jauniņie lielākoties iziet cauri, īpaši mainot skolas gada vidū) un viņa kopumā tur jūtas neērti. Skolotājas - loģiski, laukos var noņemties un apčubināies ar katru bērnu, Rīgā, klasē ar 25-30 skolēniem tā nebūs.
Es ieteiktu pagaidīt, lai paiet kāda nedēļa un aiziet uz 5 minūtēm parunāties ar klases audzinātāju, kā izskatās no malas, vai māsa nav stipri priekšā vai stipri atpalikusi no pārējiem, kā ar sociālo pusi, kādas pulciņu iespējas utt.

Piespiest? Tiešām?

1. Vai Jūs (ģimene un pats bērns) bijāt uz skolu, kur tikāties ar pedagogiem, psihologiem, izrunājāt problēmu kāpēc tas tā ir?
2. Vai māte ir sazinājusies ar klases audzinātāju, lai aprunātos par bērna adaptāciju jaunajā skolā, individuāliem pielāgojumiem, kamēr bērns sarod ar jauno vidi?
3. Vai māte/tu/cilvēks, kam meitene uzticas, tiešām nav runājis, kas īsti nepatīk, kādi ir iemesli?
4. Mājmācība nudien nav viegli nokārtojama.
5. Mēģināt un salauzt un piespiest cilvēku ir ātra metode, kas patiesībā neprasa nekādas iedziļināšanās un iemeslu meklēšanu, bet vai tiešām tas ir tas, ko jūs gribat nodarīt savai meitenei?

Piespiežot nekas nesanāks.

Jāliek viņai saprast, kāpēc būtu jāiet uz skolu un kā tikt galā ar slikto atmosfēru tur un viņas attieksmi pret skolu.

Nekāda piespiešana šeit nederēs.
Ar meiteni ir jārunā, jālūdz izstāstīt, kas viņu nomāc un jādod padomi, kā atrisināt šīs problēmas.
Es pati pamatskolā mācījos 3 skolā, viens brīdis bija tāds, ka vienā gadā biju vienā skolā un jau nākošo gadu sāku citā skolā. Divus gadus pēc kārtas izgāju tam cauri un arī no mazākas uz lielāku skolu pārgāju. Tas nav viegls posms! Tā kā esmu komunikabla, man īpašas problēmas nebija, bet tāpat tas nebija viegli un ja vēl meitene ir klusa un nosvērta viņai tās ir lielas pārmaiņas un grūtības.

Cik tev gadu?(Tas nav kā uzbrauciens, vnk interese), Cik māsai? Un kura klase?

1.Kāpēc viņa neiet? Aprunājies. Ja nesaka, pasaki ka iesi runāt ar skolotajiem(gan jau šā vai tā pateiks).
2.Ja māsa maza(+-4,5 klase), un viņa basto, pavadi līdz skolai, lai redzi, ka viņa tiešām iejiet iekšā.Varbūt baidās, viena, nezin telpas u.c.
3.Vari neatbildēt, bet apdomā materiālo situāciju(Vai viņa nav baigi atstumta jau pašā sākumā dēļ tās?!)Jo ir skolas un klases, kurās ienāk bērni no laukiem, un viņiem nav tās jaunākās tehnikas, drēbes u.c. un jau pirmajā dienā tiek nolikti.
4.Viņai te ir kāda draudzene? Vai vismaz paziņa?

Neviens jau nezina, kā viņai veicās tajā pirmajā dienā. Varbūt kāds tīši/netīši pateica kādu riebīgu frāzi, un māsa to loti ņēma pie sirds? Bērni paliek ar vien skarbāki - tas ir fakts.

Vai vina negribeja ari pirms tam iet uz skolu, to lauku?

1. Vai Jūs (ģimene un pats bērns) bijāt uz skolu, kur tikāties ar pedagogiem, psihologiem, izrunājāt problēmu kāpēc tas tā ir?

Jā, mamma bija.

2. Vai māte ir sazinājusies ar klases audzinātāju, lai aprunātos par bērna adaptāciju jaunajā skolā, individuāliem pielāgojumiem, kamēr bērns sarod ar jauno vidi?

Jā, bija saruna ar sociālo pedagogu

3. Vai māte/tu/cilvēks, kam meitene uzticas, tiešām nav runājis, kas īsti nepatīk, kādi ir iemesli?

Patiešām nav runājusi. Saka tikai, ka nepatīk un neies.

4. Mājmācība nudien nav viegli nokārtojama.

To mēs zinām.

5. Mēģināt un salauzt un piespiest cilvēku ir ātra metode, kas patiesībā neprasa nekādas iedziļināšanās un iemeslu meklēšanu, bet vai tiešām tas ir tas, ko jūs gribat nodarīt savai meitenei?

Nē, taču uz skolu viņai ir jāiet. Kāmēr mēs risināsim šīs sarežģītās problēmas, viņa mēnesi neies uz skolu? Tā arī nevar..

Ar meiteni ir jārunā, jālūdz izstāstīt, kas viņu nomāc un jādod padomi, kā atrisināt šīs problēmas.

Jau visu vakaru, rītu un šo pēcpusdienu lūdzamies, lai viņa kaut ko pastāsta, kāpēc.. viņa neko vairāk par to, ka nepatīk un viss, nesaka.. :( Jau viņai teicām, ka nevaram palīdzēt, ja nezinām, kas par problēmu.

Ja arī viņa negrib stāstīt, kas ir noticis, tad vienkārši doties viņai padomus, kā iedraudzēties, kā sameklēt draugus, kā pielāgoties mācību procesam.
Gan jau Jūsu tonis kā Jūs ar viņu runājat nav pārāk patīkams tāpēc arī viņa nerunā ar Jums.

Varbūt tiešām pie vainas ir tas, ka viņai nav stilīgas drēbes, jaunākā tehnika un varbūt nekrāsojas tā kā citas meitenes. Pilsētu bērni ļoti atšķiras no lauku bērniem.

Bet jūs pēc tām sarunām izdarījāt secinājumu, kas vainas? Gan jau audzinātāja u.c. pedagogi prata kko teikt vairāk par to, ka viņai nepatīk.

Gan jau Jūsu tonis kā Jūs ar viņu runājat nav pārāk patīkams tāpēc arī viņa nerunā ar Jums.

Nav tā. Nebļaujam un neko sliktu nesakām. Jau runāju ar viņu, ka tas ir normāli, ka ir grūti sākumā.

Varbūt tiešām pie vainas ir tas, ka viņai nav stilīgas drēbes, jaunākā tehnika un varbūt nekrāsojas tā kā citas meitenes.

Nezinu. Viņa tikai teica, ka neviens ar viņu nerunā un viņa sēž pašā aizmugurē un nedzird, skolotājas stāsta.. Pateicu, lai pamēģina apsēsties priekšā..Viņa tikai pateica, ka negrib nevienam blakus sēsties.

Kādēļ ignorē jautājumu, par to, kāds ir māsas vecums?