Krustmāte

es domāju, ka tās visas ir muļķības. kas grib, lai tic. tāpat kā par zīlītēm pie loga, par melnajiem kaķiem u.tml. ja tu tam dziļi ticēsi, tad droši vien, ka tā arī būs. ja tu pati no tā baidies, nu tad lieki neriskē.

Wendy Starpcitu,kā izrādās tā nav tikai luterāņiem,arī katoļiem(esmu krustmāte katoļu ģimenes bērnam) tā var būt,turklāt var būt arī tikai viens krustvecāks(kā ir manā gadījumā) :)

Es nesen kļuvu par krustmāti un bērnu man nav. Arī manai krustmātei nebija bērnu, kad viņa par tādu kļuva. Vsp ļoti daudzi cilvēki, bez saviem bērniem, kļūst par krustvecākiem.

čāča, tā vairāk bija domāta kā tāda mānticība un kā jau zinām, parasti tam nav nekāda dižā skaidrojuma vai doma. ;) Vienkārši neizdodas tikt pie bērniņa un viss - kā nav lemts. Un dzīvē tad nu ar laiku redz kāpēc.


Tā gan ir, kad tā padomā. Ne jau vienmēr Tu vari atrast tik viegli krustvecākus, kas ir gan precējušies gan ar saviem bērniem. Neforši gan tajā ziņā, ka tā kā mamma man par kko tādu ieminējās noteikti kaut arī cik ļoti par to negribētos domāt, šad tad noteikti iedomāšos par to. Tieši tāpēc nekad neciešu, kad man stāsta tādas lietas, cenšos no tām izvairīties, bet še Tev. :D :)

Būtībā jau ir tā,ka kristīgi cilvēki netic mājticībai, līdz ar to ieteiktu šīs divas lietas nejaukt. :)

Kļuvu par krustmāti pirms pati kļūvu par māti. Kristības bija katoļu baznīcā, neesmu precējusies un manam krustdēliņam ir 2 krustmātes(vēl tagad nāk smiekli par mācītāja sejas izteiksmi :D ).Tagad audzinu 5mēn vecu dēliņu, tā ka krustmātes statuss vēl pirms sava bērna manu auglību nav negatīvi iespaidojis. :)

Muļķības kaut kādas zinu meitenes 16 gadu vecumā ir kļuvušas par krustmātēm, un protams, nav nekādu bērnu vēl....

Ir ir tā. Olvadi kā arī potencionālā partnera sēklinieki sajūt, ka esi šitā nogrēkojusies un iet miegā.

Mana krustmāte, kā arī krustēvs kļuva par krustvecākiem pirms ieguva paši savus bērniņus. Katram nu ir pa vienam.

Džīzass!
Iedomājies - Tu, pilnīgi vesela sieviete, bez kaitīgiem ieradumiem, bez reproduktīvās sistēmas problēmām un iedzimtām slimībām, ar vai bez (pieņemsim, ka vismaz nākotnē ar) veselu vīrieti pie sāniem, pieņem aicinājumu kļūt par krustmāti. Pienāk laiks, visi uz baznīcu, tiri-piri, izdara visu kas jādara, ierakstās grāmatā vai ko nu tur un tad kad iet ārā no baznīcas, točna iesper zibens pie kājām un vsjo mīļā - bērnu Tev nebūs. Nu vai nav sviests? Tam taču nav nekāda sakara ar sievietes veselību un ģenētiku.
Neko daudz par kristīšanos nezinu, bet kaut kur pa ausu galam dzirdētā informācija liek secināt, ka no seniem laikiem krustmāmiņa ir bijusi tā, kas vienmēr palīdzēs, ja vajadzēs. Bet vecāka gadagājuma kristīgam latvietim vienmēr ir bijis uzskats - ja tev vēl nav ģimene ar bērniem, značit savu dzīvi vēl neesi sakārtojusi. Un kas tu par krustmāti un atbalstu, ja pašai vēl "nekā nav"?
Kā zināms, laiki mainās un agrīna ģimenes veidošana nevienam vairs nav spiesta lieta. Tāpēc, ja vēlies būt krustmāmiņa, dari to!

Paldies Jums par atbildēm, tā jau man likās, ka tās noteikti ir muļķības un noteikti kļūšu par krustmāti, ja māsa nepārdomās :D

es kļuvu par krustmāti divas reizeres, kad man vēl nebija bērns. Pēc otrā krustbērna kristībām drīz vien man pašai piedzima bērniņš. Un tagad manas krustmeitas mamma ir arī krustmate manam bernam :)