Ar laiku, protams, iestājas rutīna. Kaut kad nesen, šeit forumā, kādā diskusijā, lasīju viedokli, ka attiecības nav darbs. Es gan domāju, ka tas ir sava veida darbs - attiecības jākopj, jāstrādā, ir jāiegulda diezgan daudz, lai tās būtu veiksmīgas. Paskatoties uz attiecībām pagātnē - man patika palaist visu pašplūsmā, es neko nedarīju, lai tās būtu veiksmīgas. Tagadējās attiecībās gan - dodu un saņemu pretī. Līdz ko jūtu, ka iestājas bubulis-rutīna, tā izdomājam kko. Tam nav jābūt kaut kam grandiozam, mums pietiek ar vienkāršu pastaigu gar upes krastu vai pastaigu pa mīļākajām taciņām mūsu mazpilsētā. Bet tas, protams, ir atkarīgs no vīrieša. Ja viņš nav gatavs paiet man soli pretī, tad man ar viņu nav pa ceļam, jo, lai cik ļoti es mīlētu cilvēku, nemitīgu došanu un sevis iztukšošanu, neko nesaņemot pretī, es arī nevēlos.
108
