Cik saprotu, tieši tagadnē tu viņam uzticies un domā, ka viņš ir godīgs pret tevi. Tātad, visu atmetot, paliek vienīgi plika problēma ar to, kā tu uztver viņa pagātni. Un tur jau nav daudz variantu. Viens variants ir vienkārši ar to samierināties, cerot, ka cilvēks mainījies. Tas, kā nekā, bija jau sen, katram var mainīties dzīvesveids laika gaitā, lai gan, protams, pa lielam ņemot, daudzas galvenās īpašības daudzos cilvēkos var palikt tās pašas (bet ne obligāti paliek). Otrs variants ir nedaudz nesaprātīgāks, bet arī tāds ir... Ja jau tev tā pagātne tik ļoti grauzīs nervus un apziņu, var jau aizdomāties, kas tad tev ir svarīgāks dotajā brīdī - šis vīrietis vai tas, lai viņa pagātne būtu tāda, kādu tev to gribētos redzēt? Ja tu tik ļoti nevēlies pieņemt kaut ko cilvēkā (katram tas var būt kaut kas cits, bet tajā skaitā arī "ainas" no pagātnes), tad var jau arī meklēt sev piemērotāku. Es gan ieteiktu dot cilvēkam iespēju pierādīt, ka ir mainījies, ja jau saka, ka pret tevi ir godīgs. Bet, ja galīgi sāp (kā tu pati saki), tad vienkārši iedomājies, kas tad būtu sāpīgāk - kādu laiku vismaz pamēģināt sadzīvot ar pagātni vai tomēr palikt pavisam bez šī cilvēka (ja nu nespēj pieņemt).
114
