Tu un Tavs vīrietis - kolēģi

var, bet nejaukt gimenes biznesu ar stradasanu piemeram, citu firma.

Jāskatās, kādas ir attiecības un kāda ir attieksme pret darbu. Man zināmi 2 tādi gadījumi un abos gadījumos var redzēt, cik labi darbs saliedē pāri, kā arī darba dēļ ģimenes strīdi ātrāk nogludinās.
Bet vienmēr jau jāskatās konkrētais pāris un konkrētie amati. Ja abi ir padotie bez īpašas ietekmes, tad tiešām, ja viens no darba aiziet, otram var nākties daudz dzirdēt no kolēģiem.

Nu ko tad man teikt :)

Mans šefs - darba devējs - ir kļuvis par manu puisi :)
Abi joprojām strādājam kopā. Nu... pa lielam it kā netraucē. Bet, ja viss ieietu tik tālu, ka sāktu dzīvot kopā vai precētos, tad gan laikam es ietu prom no darba. Viņš jau protams paliktu, jo ir firmas īpašnieks.

Esmu strādājusi ar savu vīrieti vienā uzņēmumā un katru dienu pavadījusi kopā arī darbā. Uz doto brīdi strādājam abi pie viena darba devēja tikai katrs savā uzņēmumā.
Nesaskatu problēmas strādāt kopā.

Es ar savu tagadējo puisi iepazinos darbā. Kopā nostrādājām nedaudz mazāk kā 2 gadus. Bijām atsevišķās nodaļās, bet vienā stāvā. Visi zināja, šad tad pakacināja, bet tā smieklīgi. Pa lielam darbā neredzējāmies baigi bieži, vienmēr gājām pusdienās kopā. Ja būtu jāstrādā kopā-kopā, kā vienam ar otru - es reāli nevarētu, jo mums katram sava darba taktika :D

Ķirsīti, lūdzu piedod par skarbo komentāru, bet vai tas ir tiešām droši bērnus radīt ar vīrieti, kurš patstāvīgi nevar dabūt normāli apmaksātu, oficiālu darbu? Man būtu bail, ka tāds vīrietis neizturēs pārbaudes laiku un plāni izjuks šā vai tā.

Lielzemene, ar to darbu var uzturēt ģimeni arī viens pats. Droši, kāpēc ne? Mana paaudze ir izaugusi ar māmiņu un omīšu palīdzību. Vīrietis ir mērķtiecīgs un strādīgs, un man tas ir galvenais. Es zinu, ko nozīmē trūkums un es zinu ko nozīmē lieka nauda, bet domāju, ka trakāka situācija ir tad, ja vīrietis ir strādājis labu darbu un tad to pazaudējis. Vīrietis alkoholiķis un azartspēlmanis ir bīstams ģimenes izveidei. Labāk ir lēnāk kāpt uz augšu un progresēt, nevis pūdelēties pa gaisu, krist un visu pazaudēt. Es viņu mīlu un mēs jau esam daudz kam izgājuši cauri. Mēģināsim sastrādāties. Esam laba komanda arī àrpus darba :)

Es uzskatu, ka nav nekas traks strādāt 3 mēnešus vienā darba vietā + ja Tu gaidi mazo, viņš varēs būt līdzās jebkurā brīdī (piem., ja Tev kko vajag vai nelabi jūties). Ja darbs ir TIK labs, salīdzinot, ar iepriekšējo, tad nevajag nemaz domāt. Galu galā, tie ir tikai 3 mēneši, nevis 3 gadi, nepaspēsiet apnikt viens otram :D
Un kā būs tālāk, kad Tev būs jāatsāk strādāt, domāsiet pēc tam. Pa to laiku var notikt jebkas, varbūt Tavs vīrietis atradīs vēl labāku darbu :)

Paldies par Jūsu viedokļiem, meitenes! Kad savam vīrietim pajautāju (tā pa jokam), kā būs, kad viņš sāks strādāt sieviešu kolektīvā - vai prāts nenesīsies pa kreisi? Viņš atbildēja, ka, ja nestos, tad jau būtu sen aiznesies un prioritāte esam mēs (es un gaidāmais bēbuks) un jauna dzīvesvieta, lai nav jāmokās šaurībā. Ja mēs kko vēlamies un daram visu, lai to sasniegtu, sasniedzam. Un šeit, manuprāt, mērķis nav egoistisks - apmierināt savas finansiālās vajadzības, bet pelnīt, lai nodrošinātu savu ģimeni ar komfortu un visu nepieciešamo. Iepriekšējā darbā vīrs strādāja līdz nakts tumsai, šajā darbā ir labs darba laiks, varēs to veltīt sev un ģimenei.

manuprāt, var strādāt tikai tad, ja kāds no pāra nav padotais un nav īsti savā starpā jāsadarbojas. noteikti labāk ir, ja nestrādā plecu pie pleca, jo savādāk jūs darbā esiet kopā, pēc darba mājās dotaties kopā, mājās esiet kopā..manuprāt, tas ir par daudz..sākumā liekas forši, bet tā ir vecā labi zināmā situācija, kad pārāk daudz arī nav labi.

autores situācijā, kad tikai neilgu laiku strādāsiet kopā - neredzu nekādu problēmu. tikai tev pašai uzmanīgi jāseko līdzi, vai tie trīs mēneši tiks arī izturēti un jūsu attiecības nepasliktināsies. it kā jau nevajadzētu, bet tās nav arī 3 dienas.

Esmu totāli pret. Darbs ir darbs, un darbā cilvēks ir pavisam savādāks nekā ārpus tā. Man ir nācies sastapties tikai ar negatīviem rezultātiem šādai kopdarbībai. Protams, ja tas ir tikai īslaicīgi (3 mēn.) tad varbūt tas ir savādāk.

Mēs ar vīru iepazināmies darbā. Joprojām esam kolēģi. Strādājam vienā iestādē, tikai katrs savā struktūrā, katram savi priekšnieki u.t.t. profesijas un amati mums pagalam atšķirīgi, tā ka mums nekādīgi neveidojas interešu konflikts. Fiziski- mēs pāris reizes pa dienu saskrienamies- tīšām, netīšām - visādi. Bet tā kā katrs darās savus darbus mum par darba jautājumiem nekādi konflikti neveidojas un nemaz nevar veidoties.
Bet tā tīri sadzīviski- kopā dzīvojam, kopā strādājam, kopā ceļamies, kopā taisamies, kopā dodamies uz darbu, kopā no darba u.t.t. Karoče - 24/7 kopā. Vai tas bojā attiecības? Nē. Vismaz mums nē. Bet reizēm ir forši, kad viņam gadās kāds komandējums uz pāris dienām- tad es saņemu savu devu vienatnes:)

Man laikam tieši skaitās tas "sliktākais" variants :D Kad viņš ir mans priekšnieks un es viņa padotā. + strādājam vienā kabinetā un plecu pie pleca pie kopīgām lietām.

Nezinu, kā būtu tad, kad dzīvotu kopā, varbūt tad tiešām būtu par daudz. Bet pagaidām tā nav. Sanāk, ka pavadām laiku kopā tikai darba laikā un brīvdienās, dažreiz darbadienu vakaros, bet tas ir retāk. Un man jau tā ir par maz, jo gribas arī tos darbadienu vakarus priekš normālām attiecībām. Citādi par normālām attiecībām es uzskatu tikai nedēļas nogales. jo darbā jau mš tur baigi nečubināmies un nemīlināmies, darbā ir darba dzīve.