Ja tev tagad būtu 19...

Tu sāki krievu filoloģiju? Interesanti, ka tev tā izgāja, bet prieks, ka atradi sevi

Susy, jā, uzsāku studijas krievu filoloģijā.. Viens no stulbākajiem lēmumiem manā dzīvē. Pirmajā dienā bija ŠOKS, tiešām ŠOKS. No +/- 45 cilvēkiem bijām kādi 5 no latviešu skolām, pārejie bija krievu skolu beidzēji. Ok, krievu valoda man ir otrā dzimtā.. bet nu, piedodiet, atvainojiet, tas bija par daudz. Es nespēju uzrunāt cilvēkus vārdā+ tēva vārdā.. man tas ir par daudz. :D Sajutos kā tādā Padomju Latvijā. :)
Un beidzot man -pieleca- , ka diez vai tik ļoti mīlu krievu literatūru, lai šādi upurētos.

Ja varētu atgriezties savos 19, tad laikam vienīgais, ko mainītu - kaut ko iekrātu, jo tad ienākumi bija biežāki un lielāki kā šobrīd. Ar toreizējo draugu šikojām, taču, ja varētu laiku pagriezt atpakaļ, tad noteikti kaut ko iekrātu un būtu sev nopirkusi, piemēram, datoru. Draugs bija man uzdāvinājis, bet kad šķīrāmies, tad, protams, no datora bija jāatvadās un viņš nepiekrita arī uz to, ka es pati turpinu par to maksāt, bet dators paliktu pie manis.

Lasīju narkotikas komentāru un smaidīju, jo atcerējos, ka man bija līdzīgas sajūtas, kad mācījos ukraiņu valodu. Mēs nebijām pieci latvieši, es biju viena blondā latvju zeltene starp visiem, kuriem radnieciskas vai citas saites ar šo valodu, tātad diezgan vērā ņemamas priekšzināšanas. Nabaga, nabaga pasniedzējs, kurš bolīja acis un nevarēja saprast, ko es tur meklēju. :D

Ja atgreiztos deviņpadsmit, hmm.. Laikam būtiski nemainītu neko, tikai tvertu to visu mazliet vieglāk un piemestu kādu vieglprātības šķipsnu no šodienas attieksmes. :)

Morgan pareizi saka - esiet stulbas.
Jo stulbāk būs, ja stulbi sāksiet uzvesties 25 gadu vecumā ar tikko pamesto puisi un augstskolas diplomu. Labāk pavandīties apkārt, paskriet uz randiņiem, pastrādāt, paceļot un tad sākto to lielo dzīvi, nekā attapties, kad viss jau paveikts - ā, bija arī tāda opcija dzīvē.

Es darīju tādas muļķības, ka pat nav ko nožēlot :D

Morgan pareizi saka - esiet stulbas.
Jo stulbāk būs, ja stulbi sāksiet uzvesties 25 gadu vecumā ar tikko pamesto puisi un augstskolas diplomu. Labāk pavandīties apkārt, paskriet uz randiņiem, pastrādāt, paceļot un tad sākto to lielo dzīvi, nekā attapties, kad viss jau paveikts - ā, bija arī tāda opcija dzīvē.

Jā, lielā mērā zelta vārdi :) Sasmaidījos.

Butu palikusi augstskola, kratu naudu un atverti savu biznesu. Iretu dzivokli ar draudzeni.

Es noteikti izvēlētos citu augstskolu, normālu, noderīgu profesiju, nevis to, kas uz doto brīdi ir moderni.

Nesapītos ar savu tā laika puisi. Tās attiecības man pamatā sagādāja tikai sirdssāpes, vilšanos un palīdzēja sabojāt attiecības ar cilvēkiem, kas man pa īstam bija svarīgi. Es ne tikai vēlētos to mainīt, bet man ir kauns, ka biju kopā ar to cilvēku.

Mazāk enerģijas tērētu citiem un vairāk domātu par sevi.

Ballēšanos gan nenožēloju nemaz :D

Nebrauktu projām uz Angliju, izvēlētos citu augstskolu un fakultāti, to arī pabeigtu. To aizbraukšanu nožēloju ļoti bieži.

Nenozeloju neko! Ko daritu citadi? Kratu naudinu! Jo tad jau saja bridi butu "finansiali briva". Paslaik vel esmu atkariga no darba deveja, bet ceru, ka driz tas mainisies.

Neko nenožēloju, viss ir tā kā tam jābūt.
19 vai 29 - visu tā pat var uzspēt;)!