Ja tev tagad būtu 19...

Mācītos dažādas valodas (vācu, uzlabotu krievu val. zināšanas u. c.) paralēli studijām. 19 gadu vecumā likās, ka, strādājot te, bez tā visa var iztikt, bet vajag, un kā vēl!

Es labāk mainītu savus 13 , nekā 19.

Bet , ja tomēr varētu ko mainīt, es noteikti vairak gulētu :) un izbaudītu naktsmieru. Arī āda uzlabotos un garstāvoklis.

Pilnīgi piekrītu Navigator

Es labāk mainītu savus 13 , nekā 19.

Savos 19 es biju jau daudzmaz pieaudzis cilvēks, galvā bija tas kas bija un darīju, to, ko varēju izdarīt.
Ja būtu iespēja atgriezties uz, teiksim, 15 gadu vecumu, ar to skatījumu un interesēm par lietām, kas toreiz man šķita tādas "man jau to dzīvē nekad nevajadzēs" būtu labāk mācījusies fiziku, matemātiku skolā, iespējams savos 19 un tagad es būtu pavisam kur citur.

Iespējams,ka būtu jau apprecējusies

Nebūtu 5 attiecību gadus izniekojusi ar puisi,kurš beigās izrādījās cūciskākais un kretīniskākais cilvēks,ko esmu pazinusi!!!!!!!!!!!!!!!!

ja būtu iespējams pamainīt laiku noteikti nesēdētu šitajā nolāpītajā internetā, lasītu grāmatas. :D

Aaah, es arī matemātiku daudz cītīgāk rukātu un vsp novērtētu. Tagad būtu daudz vieglāka galva lai ieceres īstenotu. Ja šeit ir kādas padsmitnieces, kam vēl vidusskola un vēl laiks ko mainīt - MĀCĪTIES IR KRUTI! :D

Nesatiktos ar tiem vīriešiem ar, kuriem bija attiecības, būtu viena.

Nebūtu 5 attiecību gadus izniekojusi ar puisi,kurš beigās izrādījās cūciskākais un kretīniskākais cilvēks,ko esmu pazinusi!!!!!!!!!!!!!!!!

Tieši tas pats!! Bet kā gan es tajā laikā to varēju zināt :)
Ja nebūtu bijusi attiecībās, tad baudītu dzīvi, ballētos, piekristu draugu ašajām idejām,piedāvājumiem - braukt neplānotos ceļojumos, ahhh, bet ko nu vairs, tagad cenšos to visu atgūt :))

Ko lai saku.. Man 19 ir šobrīd, šogad gan iekāpšu apaļajos 20, bet ne par to stāsts..
Pastāstīšu, ko esmu sastrādājusi. :D Skolu pabeidzu labi. Bet, meitenes, ja te ir kāda jaunāka par mani, tiešām iesaku mācīties! Man paveicās, bet, ja būtu PIEPŪLĒJUSIES, zinu, ka skolu beigtu ar izcilību. Bet nu galu galā.. Iestājos universitātē, novembrī izstājos, jo sapratu, ka nav priekš manis. Šobrīd daru to, ko vēlējos.. žēl, ka tos 3 mēnešus -palaidu vējā...-tagad ceļoju, strādaju, baudu dzīvi. Atsākšu mācības šogad vai nākamgad. MĀCĪTIES VAJAG! Es to gribu, jā. Bet neesmu īsti sapratusi, ko patiesi vēlos.
Ieteiktu NEKAD nepīties ar vecākiem vīriešiem.. man tā bija mācība. Nē, neuztraucieties, viņam nebija 45 :D

Es gribētu atgriezties savos 16padsmit... bet tad nezinu kāda būtu mana šī brīža dzīve.

19 gados vēl 12.klasē mācījos. Jā, mācīties vajadzēja cītīgāk, bet man liekas, ka darīju visu ko varēju.Labprātāk savādāk būtu dzīvojusi vecuma posmā 23-25. Ietu strādāt mazāk atalgotu darbu, bet ar iespēju iegūt labāku darba pieredzi nevis darbu, kur ir stabili ienākumi. Baigi gribējās būt neatkarīgai.Labāk būtu padzīvojusi vecāku maizē.

Es vispār uzskstu, ka mani par ātru palaida skolā kā rezultāta videni pabeidzu, kad tikko bija palikuši 18 gadi, neko no dzīves nesapratu, kur nu vēl to kādā nozarē vēlos veidot karjeru. Man 18 gadi bija tāds pārmaiņu laiks - pabeidzu vidusskolu, pārvācos uz Rīgu, iestājos augstskolā, satiku draugu un saku dzert šņabi šotos! :D

Rezumē - izvēlētos citu profesiju! :D Pārējais viss kārtībā, bija foršas ballītes, superīgi draugi un tā, bet visam robežas, vienmēr esmu bijusi apzinīga. :D

Es atrastu psihoterapeitu, psihiatru un ārstētu savu slimību. Iespējams, izārstēšanās tad būtu ātrāka nekā tagad.
Es cītīgāk mācītos, lai tiktu budžetā, jo universitāte maksā nepelnīti daudz.

Tā pa lielam neko nemainītu. Tām lietām, ko gribētu mainīt sevī, vajadzētu visu mūžu no jauna nodzīvot, nevis tikai vienu gadu. :D 19 gadi, varētu teikt, ka bija viens no labākajiem gadiem, kāds bijis, bija tāds pārmaiņu posms, kurā noslēdzu vidusskolas dzīvi, uzsāku studijas, aizbraucu praksē uz ārzemēm. Pa lielam viss bija izdevies.

Iestājos universitātē, novembrī izstājos, jo sapratu, ka nav priekš manis.

Tu sāki krievu filoloģiju? Interesanti, ka tev tā izgāja, bet prieks, ka atradi sevi :)

Tikko padomāju, ka tieši 19 gados pieņēmu visus pareizos lēmumus, kuri noveduši līdz situācijai kāda tā ir tagad - un viss ir lieliski! :)

Man pa lielam viss bija ok, nekādas kļūdas netaisīju, neko īpaši nenožēloju!
Vienīgais ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, visticamāk nebūtu tik agri sākusi kopdzīvi (ar nu jau vīru), gribētos tādu randiņu periodu, kurš mums nekad nav bijis, mēs praktiski uzreiz sākām dzīvot kopā. :) Vēl viena lieta - kad gāju augstskolā, bija iespēja pieteikties Erasmus programmā.. toreiz ilgi domāju, bet beigās nepieteicos... Tagad domājot, noteikti būtu izmantojusi šo iespēju!

Noteikti negribu tur atgriezties, man tas bija milzīgs robežpunkts, kad vispār nesapratu, ko gribu, ko ne, kā dzīvot, kā redzu savu nākotni, pat ne sevi tagadnē. Fuifui.

Tagad tā atskatoties, man arī tas bija pats sliktākais gads mūžā līdz šim. Es izniekoju reāli daudz laika un pamatīgi sačakarēju veselību, nervus un augstskolas un koju dzīves sākumu savas pirmās "mīlestības" dēļ.
Toties tagad gudrāka un tik ļoti spējīga saprast, cik svarīgi dzīvē ir laikā apstāties, aiziet. (Vai nemaz nesākt, ja tā prāta ir pavairāk.)
To, ka mācījos to, kas neinteresē, nenožēloju, jo tie gadi bija ļoti forši un draudzenes no tā laika joprojām ir, tāpat kā trakas, trakas atmiņas. :)

Reizēm stulba rīcība noved pie labām lietām. Ja mēs esam nodzīvojušas vienu dzīves "versiju", mēs nezinām, kā būtu, ja būtu dzīvojušas citādi, kur tas mūs aizvestu un vai nebūtu sliktāk šobrīd. Varbūt būtu labāk, varbūt ne.

Laikam vienīgā lieta, ko es uzlabotu, būtu svešvalodu mērķtiecīgāka mācīšanās, nevis tāpat vien, jo man padodas. Tai pat laikā mums ir tikai apm. 20-30 gadi, katra diena ir mazs jauns sākums, un to vajag izmantot. Varbūt medicīnu studēt būs par vēlu, bet daudz ko citu - ne.