Ja tev tagad būtu 19...

Šādas tādas lietas mainītu. Bet nu žēl, ka nevar tā atgriezties laikā un izmainīt lietas, kas ir darītas.
Tāpēc nāksies man vien sadzīvot ar tām dažām pieļautajām kļūdām. Labi, ka vismaz augstskolas un studijas programmas izvēlē nekļūdījos :)

Ja godīgi daudz ko - sākot ar sevi, vairāk pilnveidotos, vienkārši tad man vajadzēja būt drošākai un tomēr egoistei, tad pārējās lietas nostabilizētos. Bet tajā pašā laikā, tagad es nebūtu tur kur esmu un viss jau notiek tā kā jānotiek!

būtu vairāk mācījusies un gājusi mācīties citā profesijā

Arī man 19 gadi bija paši labākie, superīgs vidusskolas nobeigums, ideāla vasara un jauks pirmais gads universitātē, BET ja varētu es vsk censtos beigt labāk, un, vai nu izlaistu vienu gadu pirms augstskolas vai vnk studētu ko citu

19 gados kardināli izmainījās mana dzīve. Pametu mācības, kas jau sāka palikt par mocībām un es vairs nesapratu, ko tur daru, pieteicās bērniņš un sāku dzīvot kopā ar draugu, pārcēlos uz pilnīgi svešu pilsētu. Protams, tas nav nekas wow, bet es jūtu, ka izdarīju pareizās izvēles un neko nenožēloju. Vispār - nemēdzu domāt kā būtu, ja būtu, ticu, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek. Bet - līdz tiem 19 nožēloju nedaudz, ka nemeklēju darbu, tagad jebkāda pieredze lieki noderētu. Un jā - mazāk satrauktos par to, ko citi par mani domā. :)

Atzītos mīlestībā tam, kam to noklusēju! :)

Mainītu to, ka mazāk tusētos un vairāk uzmanības pievērstu studijām. Un nebūtu suņanagla pakaļā - tajā laikā biju ļoti riebīgs cilvēks :D

Būtu vairāk tusējusies, nevis tik daudz sēdējusi mājās
Neietu mācīties uz augstskolu tikai ķeksīša pēc.

+++

Pefektajaa variantaa butu vnk palikusi arzemees,kur pa vasaru straadaju peec vidusskolas un turpinajusi izaugsmi tajaa sferaa.

Un ja butu tik daudz praata,kaa tagad,momentaa partrauktu taa brizha attiecibas,kas emocionali mani ljoti sagraava.

Noteikti nepreceetos. Nemeegjinaatu kljuut sieviskjiigaaka un beigtu klausiities radu zaagjeeshanaa par to, ka neesmu taada, kaadai sievietei ir jaabuut.

Krista-cik interesanti,man biezi ienaak galvaa tiesi sii doma-gribeetu buut vienkaarsi draudzene,miilaakaa savam viiram.

Emmanuelle, bet kas no tā mainītos?

Oj, ja man būtu 19, es nepamestu savu pirmo mīlestību. Tā tomēr bija visstiprākā.

Donata-es pat tagad nezinu.Laikam gribeetu vairaak kaut ko taadu,kad cilveeku satieku biezi,bet ne katru dienu un 24/7!Esmu nodziivojusi laikam paaraak ilgi lauliibaa:D

Gribētu sākt veidot attiecības ar cilvēku, kurš vēl joprojām nav pametis manu prātu. Bet nē - viņš tad bija nopietnās attiecībās! :D Šis tāds apcerējums ar šī brīža pieredzi un emocijām.

Noteikti būtu nopietnāk pārdomājusi studiju jautājumu. Toreiz vienkārši ļāvos straumei.

Es vienkārši gribu laika mašīnu un vēlreiz izdzīvot savus 19. Labākais gads manā dzīvē.

Nu vienīgi varbūt būtu drošāka attiecībā uz puišiem, kas man patika, es biju pārāk kautrīga

Pirmkārt, es pamestu tā laika b/f un necenstos kko vēl saglābt. Tik daudz laika, enerģijas un nervu dēļ tā zaudēts...
Otrkārt, vairāk domātu par studijām, nevis ballītēm :D
Treškārt, ... ai, lkm visu dzīvi mainītu! :)

Mans lūziens bija 16 gados,kad dzīve apgriezās otrādi un iestājās, tā teikt, melnā svītra.
Tad atkal viss apgriezās otrādi 18 gados un tagad esmu tāda,kāda esmu.
No maniem 19 ir pagājis tikai mazs, mazs laiciņš,bet paskatoties atpakaļ, tas laiks bija un turpinās būt brīnišķīgs (l)

18 un 19 bija lieliski neko nemainītu

izklaidējos no sirds, iestājos augskolā un mācījos kaut ko ļoti interesantu, visi radi bija šokā - man ir stipra loģiskā vīriešu domāšana un viss ekstatais padevās, arī dzīvē vienmēr izdomāju visu ko vajadzēja salikt, visu sareiķināju utml. Bet sāku mācīties kaut ko galīgi ne to, kas padevās.
Rezultātā es mācījos, to, kas man ļoti iepatikās, bet strādāju amatā atbilstoši spejām un pelnīju ļoti labi. Vienīgais, kas man mazliet grauza bija tas, ka darbā cilvēki ar zemākiem amatiem pirmos mēnešus bija ļoti skaudīgi, jo nesaprata, ko tāds skuķis dara tādā amatā.
Un tad aizgāja virs 20, un es kļuvu par darbaholiķi, pašai nepamanot, lai kardināli visu mainītu, es no darba aizgāju... Pašlaik piestrādāju šajā pašā sfērā, aizvietoju kādu ik pa laikam u.tml.
Ļoti labi piepelnos pildot dažādus darbus cilvēkiem, kuri augskolās mācās saistībā ar šo sfēru.

Esmu ļoti priecīga, ka nepadevos radiem un neaizgāju mācīties par to, ko pašlaik strādāju, jo es neko jaunu neapgūtu īpaši svarīgi. Cilvēki ar diplomiem darbā bija neprasmīgāki par mani..

Hmm, vienīgā lieta, ko tgd varu iedomāties, ir tas, ka 19 gadu vecumā atsāku pīpēt..pirms tam gandrīz 3 gadus to nebiju darījusi vispār un vēl pirms tam ļoti reti ballītēs. Bet visādi citādi jauks laiks ar ļoti daudz jaunām lietām manā dzīvē