Ja tev tagad būtu 19...

*jo tad
*izvēles, ko pieņēmu

Eh, nemāku šodien vairs rakstīt :D

Paldies, Emmanuelle ! :)

Arī būtu vairāk koncentrējusies uz mācībām un karjeru, mazāk apr puišiem lieki uztraukusies, vairāk attīstījusies un uz savu izaugsmi koncentrējusies.

Ja kaut ko es gribeetu mainiit savaa dziivee, tad es atgrieztos atpakal savos 15. Tas bija milziigs luuzuma punkts manaa dziivee.

Emmanuelle, hehe, man tieši otrādi - kaut es savos 19 nebūtu sadumpojusies un tomēr aizietu studēt medicīnu :D
Bet vispār, neko daudz es negribētu mainīt :)

atgrieztos LV, butu gajusi macities un neizlaistu divus gadus un vel sadus tadus sikumus kuriem vairs nav nozimes,butu tad izdarijusi to ko tikai tagad sapratu un izdariju.

Nesāktu nopietnas attiecības :D

Nē, es savu draugu mīlu viss super :D
Bet domāju, tad vairāk būtu izbaudījusi dzīves dullības, braukusi apmaiņas programmās utmldz.

Bet nožēlot noteikti nenožēloju neko, tā ir katra sava dzīve, ja tā noticis uzskatu tā bija lemts notikt, tas par katru situāciju dzīvē :D

Pēc vidusskolas aizbraucu uz ārzemēm, gadu nodzīvoju un atgriezos LV, lai studētu medicīnu.
Ja nu varētu ko mainīt, tad neatgrieztos LV un studētu šeit kko.
Bet nu pa lielam, esmu pateicīga, ka lietas manā dzīvē ir sariktējušās sakarīgi. Un pieņemtie kardinālie lēmumi ir atmaksājušies.

Būtu vairāk tusējusies, nevis tik daudz sēdējusi mājās :D
Neietu mācīties uz augstskolu tikai ķeksīša pēc.

Nezinu, laikam jau neko, varbūt būtu 100% pārdomājusi 19 gados pārsteidzīgi pieņemto lēmumu, lai gan...tad es nebūtu tur kur esmu šobrīd...
Tā kā NEKO nemainītu :D

19 gadu vecumā jau es sāku dzīvot tā, ka neko būtiski kļūdainu neizdarīju. Līdz 19 - jā, daudz muļķību, kļūdu, no kā guvu mācību. bet sākot no 19 trakākā kļūda ir bijusi tas, ka ne laicīgi uzsāku rakstīt kursa darbu un tas toreiz uzdeva pa nerviem riktīgi.

ā, nu moš ar kādiem 1-2 vīriešiem nebūtu pārgulējusi :D BIKU, bet tomēr pa daudz baudīju dzīvi :D

Ietu studēt uz RTU. Lai gan īsti neko nemainītu. Visu var vēl paspēt. Ja būtu darījusi tā, tad droši vien nepiedzīvotu tos mirkļus, kurus piedzīvoju.

Atklāti sakot neko nemainītu :D

..par sapņiem, domāju būtu savu dzivi ievirzījusi kādā mods, kosmētikas lauciņā, bet tagad šķiet jau par vēlu tik radikāli mainīt dzīvi, jo ir stabila profesija, atalgojums, bet sapņos esmu kādā kosmētikas - modes pasaulē, tik ļoti gribētos lai savu darbu varētu ievirzīt tādā vidē, bet nekur neviens sludinājums, kas saistīts ar modi, kosmētiku nav saistīts ar finansēm, kas ir mana profesija, ja kāda zin, lūdzu dodiet ziņu!!!!!!!!!! :)

Pievienojos Mari, man arī 15 bija lūzuma punkts un tieši ap to vecumu izdarīju vienīgās lietas ko patiešām par visiem 100% gribētu mainīt.
Bet mani 19 bija KAIFĪGI - galvu reibinoši interesantas mācības ar interesantiem kursabiedriem, materiāli nodrošināta dzīve, interesanta dzīve, tusiņi, superīgi mīļākie un superīgas draudzenes!! mmmmmmmmmmmm........... :)

Riry-Man loti patika mana profesija,kaut arii svesumaa es nestraadaaju tiesi tajaa sfeeraa,bet nu jaasaka,kaa ir -laikam vislabaakie mediki tomeer ir viiriesi,vairaak toleranti darbaa .Nav tas trakais uztraukums vienmeer par maajaam ,beerniem uttMedikis ir cilveeks,kurs biezi arii maajaas domaas par to "kas palicis darbaa...".Es loti centos norobezot darbu no maajaam,bet tas izdevaas loti reti.
Runaajot par maakslas pasauli-laikam ir vajadziigas stabila aizmugure,lai cik labs maakslinieks.
Loti biezi ir taa,ka darbs aiziet par loti labu cenu un tad ir "naaves klusums" vairaakus meenesus...Ir labi,ja kaads gimenee nes to naudu maajas regulaari.

Mani 19 gadi bija visskaistākais laiks manā dzīvē, līdz šim. neko nenožēloju, neko nemainītu. neko.

Neko nebūtu darījusi savādāk, jo apstākļi neļāva savādāk. Kā arī viss par ko uztraucos tajā laikā bija uz objektīviem pamatiem.

Būtu mazliet citādi piegājusi attiecību jautājumiem, bet tas nekas, pēc gada diviem visu sapratu tik un tā! Vispār tas man bija labs gads - uzsāku nopietnas attiecības, iestājos augstskolā, sāku laikam arī kaut ko kārpīties profesionālajā jomā + vēl kārtīgi iztusējos. Neko nenožēloju :)