Negribu izplūst, bet man arī bija šāda problēma. Joprojām ir. nezinu cik traki tev ir, bet man uznāk un ir mēnešiem ilgi, bet ir gan labās dienas, gan sliktās dienas. šoreiz, kad sākās, saņēmos un aizgāju pie ārsta un pateicu kā ir. nav viegli pateikt kādam svešam cilvēkam par sām sajūtām, par savām draņķīgajām dienām, par to kāpēc gribas raudāt, jo īsti nav iemesla, par to, ak ir dienas, ka liekas, ka vielāk būtu nomirt un domas k;a to izdarīt... nav viegli. man izrakstīja zāles, sāku dzert, man izrakstīja nosūtījumu pie psihiatra arī, tikšu tikai pēc dažām nedēļām. ir bail, negribas atklāties, negribas būt vājai, tagad domāju, ka vajag tik saņemties un būs ok. realitāte- manas zāles lielākoties ir balstītas uz asinszāli, īstām zālēm neticu, bet šotreiz piekritu dzert, lai nenodarīt sev un citiem pāri. rezultāts- nekāds īsti, domāju, ka īsti saņemties vairāk esmu mani motivē bailes no vizītes pie psihiatra, domāju, ja saņemšo un būs labi, tad varbūt nevajadzēs iet. vēl nav labi, joprojām ir sliktās dienas un..
ko ar šo visu penteri gribēju teikt- ja gribi dabiski, tad dzer asinzāles tēju, regulāri un daudz. bet nedrīkst arī pārdozēt, tāpēc maisi klāt kādus liepziedus vai ko citu, lai atjauktu garšu ik pa laikam.
veiksmi.
p.s. kā atškir kad ir slikti un kad ir slinkums? pie dziļām stadijām, laikam vairāk domāju, jo nezinu varbūt man ir slinkums dzīvot?
317
