Ar savu puisi iepazinos caur viņa labāko draugu,viss bija gaužām episki un jautri.
Reiz Rīgā sarunājām satikties ar puisi,protams,ka aizgājām uz izslavēto vietu Mc`Donalds paēst un pasēdēt,bet pirms ieiešanas satikām šī puiša labāko draugu(tagadējo savu puisi),runājām,smējāmies,nu pavadījām laiku kopā.Pēc šīs tikšanās šo puisi vairs nesatiku,taču jau tajā dienā mani viņš uzrunāja,bija pārāk atklāts,ļoti perverss,bet tajā pat laikā mīļš un ļoti simpātisks.Toreiz pat nedomāju,ka kādreiz šāds puisis manī ieskatīsies un vēlēsies būt kopā.
Laiks bija pagājis kopš tikšanās reizes un viņš man uzrakstīja portāla face.lv vēstuli,protams jau tad nobrīnījos kā mani vēl vispār atceras,bet bija patīkami saņemt ziņu no viņa.Neko daudz jau neparakstījāmies,tik atcerējāmies cik labi laiku pavadījām kopā un pateica viņš man to,ka dodas prom no Latvijas un atgriezīsies tikai vasarā,es to uztvēru viegli,jo zināju,ka ne pirmais un ne pēdējais puisis būs,kurš man simpatizēs,tad nu arī veiksmīgu lidojumu novēlēju.
Bija aptuveni pagājis gads.Ar šo puisi vairs nekomunicējām,taču vienu dienu es ievietoju draugiem.lv galeriju,kurā viņš ievietoja komentāru ar mūsu tās dienas jociņu,tas man lika pasmaidīt,jo parasti puiši daudz ko piemirst,bet viņš atcerējās,it kā jau nieks,bet tomēr patīkams nieks.Tā nu sākām čatot,apmainījāmies ar numuriem,jo pēc pāris dienām bija man jādodas uz Rīgu un tad ar draudzenēm uz Positivus festivālu,protams,ka pirms festivāla vēlējos satikt viņu,kas man arī izdevās,tā bija viņa vārda diena.Tajā dienā apsolījos viņam dot kārtīgu buču.Ilgi gan lauzās par to,lai mēs tiktos,bet satikāmies.Kā mazi bērni kādas 4h nosēdējām origo,vnk runājot un ākstoties,tur viņš gaidīja savus draugus,lai dotos uz tusiņu.Draugus sagaidījām.Viņš man iedeva paturēt savu jaku,kamēr iepirkās ar draugiem,un tad jau es domāju,ka jānozog jaka,lai tiktos vēlreiz,tas būtu lielisks iemesls,bet jaku diemžēl atstāju viņam.Pienāca brīdis atvadīties,jo gan man,gan viņam bija jau jādodas,tā vien gribējās noskūpstīt viņu,bet iztikām ar draudzīgu apskāvienu.
Pienāca Positivus laiks un visu festivāla laiku nočatoju caur sms ar viņu,šodien pat to nenožēloju,ka no festivāla neko sevišķi neatceros,kā tikai to,ka spaidīju podziņas,jo tas bija to vērts.
Pēc festivāla atgriezos Rīgā,bijām norunājuši tikties,lai atdotu vārda dienas solīto buču,kura būtu labāka par 1000mazām bučām,taču viņš nepaspēja ierasties,mans autobuss jau bija ceļā uz mājām,lai arī viņš man lūdzās,lai nekāpju iekšā un nekur nebraucu,teica,ka atmaksās jaunu biļeti uz mājām,bet es liedzos un aizbraucu tik un tā mājās.Nepagāja ne h,kad puisis man zvanīja un teica,ka ir vilcienā,lai 200km mērotu pie manis,uz manām mājām,es tikai smējos,jo domāju,ka viņš joko.Nonākot mājās viņš man rakstīja,ka arī drīz būs klāt,lai mani gaidot autoostā,un patiesi,viņš tur sēdējā.Pirmo reizi redzēju tādu apņēmību puisī,tas mani šokēja.Mammai protams pastāstīju par puiša izgājienu,bet atļaut pārnakšņot pie mums neļāva,jo uzskatīja,ka tas nav pareizi,jo nepazīst viņu,tad nu ar puisi līdz pat 03:00 pavadījām ārā.Ākstījāmies,smējāmies un ķircinājām viens otru,es cerēju visādi,ka viņš centīsies noskūpstīt vai pieskarties man,bet nekā.Biju vīlusies,tiešām.Kad bijām jau kārtīgi nosaluši,tad nolēmām doties pie manis,tā pa kluso tur pasēdēt.Nonācām manas mājas korpusā un,tad viņš man uzdeva jautājumu - kur ir mana buča.Es nevilcinājos,es to iedevu un tad atkal uzdeva jautājumu - kur ir tā buča,kura par 1000bučām ir labāka,pēc šī teksta sekoja skūpsts,kas ilga diezgan ilgi,atdzīšos,tas joprojām bija/ir/būs labākais skūpsts.Pēc šī devāmies iekšā dzīvoklī,cerējām uz labu turpinājumu,bet nekā,jo nakts vidū piecēlās mammas,labi,ka puisim bija ideja ieslēgties,savādāk,ja mamma viņu ieraudzītu,nezinu,kas tad darītos.04:40 puisim nācās lekt ārā no balkona,lai paspētu uz autobusu,jo iet caur durvīm vairs nebija droši,tor arī viņš darīja,viņš izleca laukā no balkona un skrēja uz autobusu.Šādi mēs tikāmies,precīzāk viņš braukāja pie manis ~3dienas,lai mēs tiktos uz 2h tikai,bet viena reize bija liktenīga.Šajā dienā bija arī pirmā reize ar viņu,kas man bija īpaša,šajā dienā skūpstījāmies lietū,kamēr citi skrēja un satraucās par to,ka kļūs slapji,mēs vnk sēdējām un skūpstījāmies,pēc šīs reizes arī sapratām,ka gribam teikt tos vārdus "ES TEVI MĪLU".Pēc visa šī tikāmies un kļuvām par pāri,jo sprukt vairs nebija kur,vnk simpātijas pārvērtās par mīlestību.Mēs jau sevi par pāri saucām,tad,kad negaidīti viņš ieradās pie manis,lai gan toreiz jau vēl nezinājām,kas notiks,bet tagad jau kā 2.5gadus esam kopā.
Savu stāstu es saucu par pasaku,jo pirmo reizi iepazinu īstu mīlestību un izjutu tos burvīgos tauriņus vēderā. :)
1372
