Pilnīgi saprotu tās, kas saka, ka sports nekā nenoderēja un nepatika, bet teorētiski arī saprotu, ka tās tomēr ir sava veida rūpes par bērniem, kuri ikdienā pārtiek no vājprāta, ne pārtikas. Pašai n0 9 - 12 klasei bija atbrīvojums no ir nabas trūce - pie asākām kustībām ļoti sāpēja vēders, metot kūleņus, aizcirtās elpa un vairākas sekundes vispār nevarēju paelpot (nezinu gan, no kā tas). Mana ģimenes ārste pret visu izturējās ļoti viegli, no sērijas - sāp, ja strauji kusties? Tad nevajag strauji kustēties! Protams, sākumā norīkoja uz pārbaudēm, bet jau uzreiz uzrakstīja atbrīvojumu. Tiešām nav nekā, ko tev pateikt ģimenes ārstei? Kaut kādas sāpes sporta laikā, reiboņi, kaut kas, kas viņai liktu tev uzrakstīt atbrīvojumu?