Kad beidzas attiecības...

aizdevu naudu, tā no vairākiem esmu atkaratījies. strādā lieliski.

izteiktu visu savu nepatiku tavā vietā un lai cilvēks tad arī attiecīgi rīkojas,respektīvi,vai nu beidz uzvesties nesmuki, vai visam pienāk gals.

Man ir viena draudzene, kura uzpeld tikai tad, kad viņai kaut kas no manis ir nepieciešams. Var teikt, ka šī draudzība nomira dabīgā nāvē.

++

Pirmā nopietnā BFF draudzība "nobeidzās" 5.klasē - bijām ļoti tuvas draudzenes, tomēr uzradās vēlviena, tolaik skaitījās "baigi krutā" - divus gadus vecāka, jau smēķēja, pilns komplekts. Mana tālaika draudzene sāka burtiski skriet pakaļ tai meitenei un tā nu tur beigās viss iegrozījās,ka draudzenei bija jāizvēlas, ar kuru labāk gribēs tusēt - mani vai viņu. Un izvēlējās to otro :D

Otrā draudzība bija daudz, daudz sāpīgāka. Bija draugs - puisis, bet mīlestība tur tiešām nebija, vienkārši mums bija līdzīgas problēmas, sapņi, intereses. Neieslīgšu detaļās, kā nu tur viss sanāca,bet beigās puisis padomāja, ka biju viņam sāpīgi iedzēlusi, lai gan visa tā situācija bija viens pamatīgs pārpratums. Vēljoprojām pietrūkst mūsu draudzības!

Trešā un laikam pēdējā izirusī draudzība - vēl gan nav izirusi, bet ir uz robežas. Lai gan draudzene ir jautra, varam kopā pasmieties un par dzīvi parunāt, tomēr viņai ir izteikts "es neko nesaprotu/nemāku/nevaru, izdari manā vietā". Tas gan vairāk attiecas uz skolu, bet jau ir piegriezies visur palīdzēt, darīt darbu pa diviem cilvēkiem.

Padalīšos ar savu stāstu.
Kā jau katrai, protams, galvenā ir uzticēšanās. Manā gadījumā bija tā:
kopā mums bija ļoti forši, varējām runāt par visu, sakrita nākotnes vēlmes, viss.

Bet mūsu attiecību problēma bija tā, ka viņai bija cita draudzene, kura gribēja tikai ar viņu pavadīt laiku, viņai nepatika , ja kāds cits pavadītu laiku kopā ar viņām, tas, protams, bija izdevīgi tai otrai draudzenei, viņas puisim bija mašīna, nauda, tādēļ visur aizveda, atveda, samaksāja.

Labi, saprotu, ka tā gadās, bet tad es vienkārši jutu to vēsumu, nesatiekamies, nesazvanamies... Viss apklusa. Jā, esmu ļoti emocionāla , tā kā pārdzīvoju ļoti, tad satikāmies pēc mēneša un sevī man bija tāds aizvainojums, bailes atkal tikt sāpinātai. Ir jau atkal pagājis mēnesis un nekā, tas nomira dabīgā nāvē.

Bet zini, man ir palicis vienalga, pilnīgi. Man pilnīgi neinteresē nekas par viņu. Es nezinu, bieži sev uzdodu jautājumus: kad man palika vienalga? Kad es pārstāju censties?


Es secināju, tāpat kā viss, arī draudzība balstās uz mirkļiem. Ir labi un ne tik labi brīži. Kad tev būs viss, tad visi būs tavi draugi, bet , ja tev kaut kas nebūs un būs problēmas, tad... viņiem būs vienalga..

Kā arī manā gadījumā bija tas,ka klausījos viņas dzīves stāstus vairāk kā manus, bet es esmu priecīga, jo man ir citas draudzenes un ar viņām ir tik viegli. :) (l)

Draudzība ir tāda sāpīga padarīšana, bet , ko lai dara? Katrs gribam draugus.
Katrā ziņā novēlu, lai Tev izdodas rast kādu kompromisu, bet, ja tu jūti, ka nekas nemainās- nevajag, met mieru, tici man. ;) Vienīgais diezgan muļķīgi par to dēliņu.

Kā arī manā gadījumā bija tas,ka klausījos viņas dzīves stāstus vairāk kā manus, bet es esmu priecīga, jo man ir citas draudzenes un ar viņām ir tik viegli.

Uj, te tā stulbi uzrakstīju. :D
Bet doma tāda, ka es nenožēloju, ka tas ir zudis.

Ir viena persona ar kuru bijam labas draudzenes, bet kops nedzivoju LV, draudziba pati par sevi nospraga dabiga naave. Ja rakstija, neatbildeju, vairs nesaistija ka persona :/ Neredzu jegu uzturet maksligu draudzibu.

aizdevu naudu, tā no vairākiem esmu atkaratījies. strādā lieliski.

+++


Man ir bijušas trīs sievieškārtas draudzenes ar kurām vairs nespēju draudzeties, jo vienmēr bija kas tāds, kas mani ierobežoja. Ja man ir draugs, tad es nevaru draudzenei stāstīt cik foršā ceļojumā esam bijuši, jo lūk viņai nav drauga, un viņa pat nevar dabūt, jo ir tik kautrīga un blā blā blā... Un tā man atkal bija jāklausās mūžīgais, "esmu tik neglīta, esmu tik kautrīga, nu ja, tev jau ir draugs, kāds man nekad nebūs... "Un tā man vienkārši apnika.
Otrā bija traka, bet ar viņu bija forši vismaz tīņu gados tusēt, līdz viņa uz gadu pazuda un tagad uzturās Spānijā un guļ ar visiem, ar ko nav slinkums. Un tā nu beidzās mūsu kopīgās intereses...
Un ar trešo, ar to vispār brīnums bija, mēs bijām labas draudzenes, bet viņa (un viņas māsa) pēkšņi izdomāja izdzēsties no maniem draugiem un ignorēt visas vēstules,sms, visu. Tas notika apmēram 2 nedēļas pēc viņas forši nosvinētajām dzimšanas dienas svinībām, kurās mēs pavadījām labi laiku un visslikās lieliski. Kas notika, kāpēc apvainojās, kāpēc neatbild-mistika. Ne kopīgus vīriešus, ne darbu, ne mantu dalījām.