visu nakti neguleeshu

Es. Un ne tāpēc, ka būtu vienalga, bet gan tādēļ, ka aizgājēji aiziet. Tur nav par to "to be sorry", jo tos cilvēkus, kuri negrib tikt izglābti, lielākoties nevar izglābt. Skarbi, bet tā ir. Vajag censties adekvāti novērtēt draudus un tad celt paniku. Es saprotu, ka meitenei gribējās parunāties, bet es arī, tāpat kā viņa, nebūtu iesaistījusi policiju šajā lietā, un arī paniku diez vai būtu cēlusi. Varbūt stulba esmu, bet tādas ir manas domas. Iespējams, ja būtu pieredzējusi tuva cilvēka pašnāvību, domātu savādāk, bet šobrīd, kad es esmu pieredzējusi daudzus tādus "pašnāvniekus" es domāju šādi.

Tu varētu mierīgi gulēt, ja būtu sastrīdējusies ar savu bērnu un viņš solītu izdarīt pašnāvību un naktī aizbēgtu no mājām? Nedomāju viss, Ance...

Tu varētu mierīgi gulēt, ja būtu sastrīdējusies ar savu bērnu un viņš solītu izdarīt pašnāvību un naktī aizbēgtu no mājām? Nedomāju viss, Ance

Nu stulbi salīdzināt bērnu un draugu, patiešām! Sievietei (normālai) bērns vienmēr būs daļa no viņas un pirmajā vietā, bet draugs/vīrs nē.

Labi, ka atnāca. Sākumā samīļo un tad uzšauj pa ausīm :D Bet nu kaut kā jādod zināt, ka šādas darbības NAV normālas, nedrīkst izlikties, ka viss ir normāli, jo normāli tas nav. Protams, ka strīdos ko tik nevar pateikt, bet apzināti un ilgi necelt telefonu.. tas robežojas ar cietsirdību un egoismu

Nu stulbi salīdzināt bērnu un draugu, patiešām! Sievietei (normālai) bērns vienmēr būs daļa no viņas un pirmajā vietā, bet draugs/vīrs nē.

Varbūt normālai sievietei arī būs, bet ĪSTAI sievietei, kas ir vairāk nekā normāla - pirmajā vietā būs vīrs. Un ja tā arī būs, tad bērni tikai iegūs no tā.

Kaitiņa - tev pašai ir bērni?

Kaitiņa, lai tā būtu, es nestrīdēšos. Manā uztverē jebkurai normālai un ja vēlies- ĪSTAI sievietei bērni VIENMĒR ir pirmajā vietā būs. Jā, man tas liekas pareizi. Negrasos strīdēties un kaut ko pierādīt, bet bērns ir bērns, viņa dēļ var darīt visu, vīrieša dēļ - šaubos. Bet katrai tā filozofija ir sava

Sievietes uzdevums: mīlēt savu vīru!!! Pirmām kārtām VĪRU! Nevienam nav jābūt augstāk par Dievu un vīru, arī bērnam ne. Vīrs nav svarīgāks par bērnu, bet viņš ir pirmais, kas sievai jāmīl. Ja viņa domā citādi, cietīs pati un liks ciest bērniem.


http://www.lotoss.com/valdzinosa-sieviskiba/liec-vinu-pirmaja-vieta

Piekrītu Kaitiņai, jo dēli izaugs un iemīlēs savas sievas un kura sieva savu vīru par vīrieti turēs, ja viņš ar māti vairāk utjināsies kā ar sievu? Viņš skaitīsies memmes dēliņš. Mēs bērnus un vecākus neizvēlamies, bet dzīves parnerus gan - tieši tāpēc tas tāds sociālais likums, lai atrodam pa savai gaumei, ko varam mīl;ēt visstiprāk. Bet jebkurā gadījumā - visas tās mīlestības ir atšķirīgas.

kāpēc tagad vispār sākt runāt kaut kādu sviestu un vīrus/draugus salīdzināt ar bērniem? nav tāda - vairāk vai mazāk. pret vīriešiem ir savādāka mīlestība un arī pret bērniem ir savādāka mīlestība, bet tas nenozīmē, ka kāda ir vajāka vai stiprāka. diezgan muļķīgi bija salīdzināt, vai neskrietu pakaļ arī bērnam..

Varbūt normālai sievietei arī būs, bet ĪSTAI sievietei, kas ir vairāk nekā normāla - pirmajā vietā būs vīrs. Un ja tā arī būs, tad bērni tikai iegūs no tā.

++
Te jau cosmo bija piemērs, kur sieviete mīlēja vairāk par visu savu bērnu un gala rezultātā - vīrs aizgāja, jo viņa nodevās VISA bērnam.

Varbūt normālai sievietei arī būs, bet ĪSTAI sievietei, kas ir vairāk nekā normāla - pirmajā vietā būs vīrs

psc...

A par tādu lietu kā līdzvars neviens nav dzirdējis? Kāda pirmā, otrā, desmitā vietā? Olimpiskās spēles Sočos 2014?

Ja jau paēda,tad jau kaut kur bijis atpūsties.

piemērs, kur sieviete mīlēja vairāk par visu savu bērnu un gala rezultātā - vīrs aizgāja, jo viņa nodevās VISA bērnam.

Un ka ar visiem tiem piemēriem, kur sievietei vīrietis (parasti - jaunais piegulētājs) ir pirmajā vietā, un tā rezultātā cieš bērni (parasti iepriekšējā vīrieša bērni)? Tie ir tie gadījumi, kad dēliem tiek mācīts mīlēt sievas, vai kā?

Nu nevajag te aizbraukt galējībās. Vīrs ir vīrs, bērni ir bērni. Jāmīl gan tos, gan tos, bet katru - savādāk.

Nu nevajag te aizbraukt galējībās. Vīrs ir vīrs, bērni ir bērni. Jāmīl gan tos, gan tos, bet katru - savādāk.

Tieši tā, bet nu nevajag kjau arī aizbraukt galējībās. Bērn si laimīgs,kad vecāki ir laimīgi. ja sieviete visa nododas bērnam, tad senči sāk kasīties agrāk vai vēlāk un kāds bērnam no tā labums? vai tak, kad mājās viens uz otru auro kā nenormāli, bērns ir laimīgs?
protams, Neviens jau te nesaka,ka bērns nav jāmīl nevajag jau arī dramatizēt. Abi ir jāmīl, bet viena mīlestība ir kā pret vīrieti un otra mīlestība ir kā pret bērnu.
Bet bieži redzams, ka sieviete vīrieti nobīda pavisam malā un bērnu uzceļ uz pjedestāla, un tad pašas kauc ,ka vecis mīļāko atradis. Gan vīrietis grib būs mīlēts un justies vajadzīgs mājās, kurās ir ienācis bērns, gan bērns grib būt mīlēts un justies vajadzīgs. ir svarīgi to atcerēties, nevis vienam pievērsties- otru atgrūzt.

Malā nobīdīts vīrietis NAV mīlēts vīrietis. Pēc definīcijas.

Ja atgriežamies pie pašnāvnieciskā drauga tēmas, tad, ja godīgi, mani tā tracina vīrieši, kas šitāds lietas mēdz teikt. Manās acīs tādi uzreiz kļūst par mīkstpēdiņiem. "Man tik slikti, tik slikti, es eju taisīt pašnāvību" un aizskrien, puņķus uz visām pusēm izmētājis.. Nu, sorry, reāli kā tāda pusaugu meitene... Nešķiet pieņemami, ka otram ko tādu saka, pofig, vai tur meitene taisa tračus nevietā vai netaisa. Es saprastu, ja šis sapsihotos un ietu pagalmā malku cirst visu nakti, bet skriet prom no mājām ar pašnāvnieciskiem draudiem.. phee.. Bija man reiz viens tāds, kurš visu laiku grasījās sisties nost, kā mazākais strīds uzradās. Man ik reizi likās, ka pauti sāk pieaugt, jo vajadzēja šo regulāri "glābt"..