Dzīvotgriba.

Liene Kas tieši ir tas,kas tev šobrīd traucē to visu mainīt?

Es tiešām nezinu, man nav ticības un tās gribasspēks. Vēl es nežēlīgi gribu iemacīties klavieres spēlēt ,es ticu ka tas mani nomierinās, bet nezinu kur , lai tādas dabūnu. Kāda nedāvina? Varbūt ir kāds , kuram viņas nevajag un stāv tāpat

nevis jāiet pie speciālista un jātērē nauda, bet gan jāstrādā cītīgi, nevis jāgurķojās pa māju, tā nav depresija, bet pārlieku daudz brīvā laika, kurā tad sadomā visādus sūdus.
depresija viņai esot. beidz īdēt un dari kaut ko !

Ir bijis līdzīgi, bet notika kaut kāds klikšķis, uz visu sāku skatīties citādāk, pozitīvāk un viss patiešām sāka iet uz labo pusi. Galvenais ir sevi pareizi noskaņot un kā minēja meitenes - kaut ko darīt, nodarbināt sevi.

Klavieres var pagaidīt,sāc ar nopietnākām lietām.

Pirmkārt atrodi darbu- tiešām! Jo tas nodarbinās prātu!
Ja būs darbs, būs vairāk savas naudiņas un varēsi piepildīt mērķus - iet uz pasākumiem, sporta zāli vai klavieres spēlēt.. pozitīvais atnāks tad kad pati būsi pozitīva!

Un neviens speciālists, puisis un draudzenes Tev nevar palīdzēt izņemot - TEVI PAŠU!


Start tonight or live and die this way!

Pirms pāris gadiem man bija arī līdzīgs dzīves posms, bet tad izdomāju aizbraukt uz Grieķiju pastrādāt viesnīcā. Pilnīgi nomainīt visu savu vidi. Saule, jūra, karstums, palmas un priecīgie cilvēki, pavisam sveši cilvēki bija tie, kuri man palīdzēja ieraudzīt prieku dzīvei. Sāku priecāties par visādiem sīkumiem, un vēljoprojām dzīve ir krāsaina, protams, nevar dzīvot bez pārdzīvojumiem, bet lielākoties, esmu kļuvusi pavisam cita.

Ja vēlies kaut ko mainīt, tiešām sāc ar sevi - iepazīsti sevi. Man palīdzēja ceļojums uz 3.5 mēnešiem vienai pašai. Tas bija nereāls piedzīvojums, kurš man atdeva dzīvesprieku!

Saņemies un cīnies. Katrs mēs esam uz šīs pasaules ar kādu mērķi, atrodi to!

Purveniecei taisnība ;)
No visdziļākajām bedrēm mani ir izglābis tikai darbs. Ja nav darbs, ar ko pelnīt naudu, tad vienmēr var atrast lietas, ko darīt ārpus mājas. Zinu, zinu - ir grūti sevi piespiest izmainīt kaut ko ikdienas rutīnā. Lai gan pats saproti, ka ir lielā dibenā, tomēr tajā visā ir savs ērtums un paredzamība. Depresīviem cilvēkiem visbiežāk arī neko īsti savā ikdienā negribās mainīt.
Es esmu PAR strādāšanu. Turklāt - jo vairāk fiziskās piepūles, jo mazāk būs laika domāt par savu dzīvi. Es joprojām izvairos no pārāk ilgiem dīkdienības brīžiem - tas mani padara kūtru un depresīvu. Iesaku nevis sportot vai citādi sevi nodarbināt, bet uzkraut sev kādu pienākumu - izvēlies tādu lietu, kas ir jādara no dienas dienā un sevi daudzkārt piespiežot. Ar to sportu un izklaidēm ārpus telpām ir tā, ka tā tomēr nav spiesta lieta. Un, ja tā nav spiesta lieta, nomākts cilvēks to izvēlēsies vienkārši nedarīt.

Problēma ir pavisam vienkārša: tev ir pārāk daudz brīvā laika.

Leseda---Es arī laukos nevaru atrast darbu ,ir tikkai sezonas darbs ,kad visu ko daru savā dārziņā ,kūtī ari ņemos -audzeju sivenus ,govis.....Ar savu mazo suni bieži staigāju pa āru.....

Esmu pieteikusies uz simtlatniekiem ,4 menešus būs dARBIŅŠ vismaz ...... :) Jadara kaut kas lai nav bezdarbiba....nebutu man to zvēru ,tad tiešām sežot istabā prātā sajuktu....

maini dzīvessvietu atrodi darbu, dodies uz ārzemēm, labāk sēdēt laukos, iet sviestā, nekā apskatīt pasauli, pastrādāt ?
Lielums pie nabadzības Latvijā ir vainojams slinkums, nevēlešanās kaut ko mainīt, bailes un mīkstmiesība. Ja gribi dzīvot labāk nevis kā miljonārs, tad dodies prom no pašreizējās bedres, ja 2-3 gadus tavā dzīve stāv uz vietas, tad tā vairs nav dzīve bet trula dzīves rutīna.
Depresija ir tikai garlaikotu un slinku cilvēku iedomas, sevis iežēlināšana un lielisks vieds, kā norakstīts visu savu slinkumu-DEPRESIJA ak vai palīdziet ! ar koku pa muguru tādiem. Strādāt vajaga! OK, ne īsti maximā par minimalku,bet strādāt, ar mērķi, kur vari kaut ko sasniegt, sportot var, bet nevis gurķoties.

Man bija tāds periods pirms kādiem 3 gadiem. Situācijas maiņai par labu nāca vides maiņa, iepazīšanās ar jauniem cilvēkiem un grāmatas.

Es arī sākšos ķerties klāt pie grāmatām un cerams,ka tas kaut mazliet man palīdzēs kaut ko sākt darīt vai aizpildīt savu brīvo laiku

nu purveniece zini, ja nezini tad nerunā tā. Ja ar tavu dzīvi viss ir tik vienkāŗši un kārtībā tad tas ir lieliski. Citiem ir daudz komplicētāka gan psihe , gan raksturs un "ar mietu pa muguru" vispār ir kaut kāds lauku variants.
Es domāju, ka viens no risinājumiem ir komforta zonas pamešana. Dari to ko parasti nedarītu. Nemāki dziedāt un vēl domā, ka dari to tizli - sāc dziedāt. Tas kā piemērs.

Otra atkāpe autorei un laikam visiem depresīvajiem domāta.