pat nezinu ko lai daru... Tikko zvanija draugs, izklausijās briesmīgi... teica,ka ir atpakaļ Rīgā, ka omīte nomirusi.. man liekas,ka puse no T/C apmeklētājiem dzirdēja kā iekliedzos.. teica,ka vēlāk piezvanīs.. a es...es sēžu darbā,man te vēl 5h ko sēdēt... loģiski,ka nav kam mani nomainīt, jo ir Ziemassvētki, visi kkur ārpus Rīgas.. es vienkārši... vēl aizvakar samīļoju, sabučoju un novēlēju viņai Priecīgus Svētkus un mēs aizbraucām...katrs uz savu darbu un vakarā, katrs pie savas ģimenes... viņa palika... viņa bija no tām, kurai enerģija un pozitīvisms plūda pāri malām... nav ne jausmas kā tas notika, kur..tikai zinu,ka šodien.. viņš nebija īpaši runājams.. un es pat nezinu kā man jārīkojas...sēžu savā darbā un jūdzos nost.. vai man vajag vienkārši zvanīt priekšniecei nostādīt fakta priekšā un braukt pie vi'ņa, vai arī likt mieru un gaidīt ziņu no viņa... asaras pilnas acis, bet cilvēki iet garām un tik smaida.. cik negodīgi...viņai vēl bija jādzīvo...
nezinu ko vēlos no Jums..neko... vienkārši vajadzēja to dabūt ārā..
Ir jānovērtē katra diena, kas dota ar tuviniekiem, mīļajiem, jo nekad nevar zināt, kad šis laiks apstāsies..
479
