tā nu ir

Ko tu pati vari darīt, lai atrastu savu mūža mīlestību? Neko. Ļauj dzīvei iet savu gaitu, tiecies ar cilvēkiem, izej sabiedrībā, dari lietas kas aizrauj. Un var jau būt kautkur arī viņu satiksi. Kam paveiksies tas sagaidīs..

Piekrītu.

Tāpēc manuprāt

vai tiešām, pašai neko nedarot, tikai sēžot un gaidot, ir iespējams sagaidīt savu mūža mīlestību?

arī sēžot mājās neko nedarot var sagaidīt savu mūža mīlestību!

Daļēji ticu un uzskatu,ka katram cilvēkam tas ir citādāk.Vienam būs 10 īstie, otram tikai viens vienīgais.Daudz kas atkarīgs no cilvēka paša un viņa uztveres.Taču,ja runā par īstā gaidīšanu- gaidīt,man liekas, nevajadzētu.Parasti jau tas otrs cilvēks uzrodas,kad vismazāk par to domā un gaidi...

Jāizvērtē kāds varētu būt tas vīrietis, kuru gaidi un kādu vēlies, tad var arī iedomāties kur tādu varētu atrast. Bet liekas, jo vairāk meklēsi ideālo, jo ātrāk iegrābsies neīstajā.

Savā laikā skrienot pakaļ kaut kam iedomātam palaidu garām fantastisku cilvēku.

Nē, es vispār neticu tādai vienai mīlestībai. Man patīk iemīlēties - es dievinu iemīlēties. Es varu iemīlēties kaut vai trīsreiz nedēļā, es varu pilnībā saplūst ar otru cilvēku un atdoties viņam garīgi, pat īsti viņu nepazīstot, tikai tā dēļ, ka viņš ir aizskāris kaut kādas dvēseles stīgas. Jā, un tas ar mani notiek arī esot attiecībās un tajā pat laikā mīlot savu esošo draugu. Nu, vienkārši notiek. Tāpat kā es zinu, ka es nenodzīvošu visu dzīvi kopā ar vienu cilvēku, tā kā, kā gan es varu ticēt vienai mīlestībai? Nē, es ticu vairākām, ne mazāk skaistām un dziļām mīlestībām kā vienīgā, īstā.

Dažreiz jūtos tieši kā Ance, bet uz jautājumu, vai patiesi esi kādu mīlējusi, es nevaru pateikt stingru jā. Jo es nezinu, laikam nav bijis tomēr.
Varu atdot sevi visu, būt laimīga, bet tas ir uz tik īsu laiku. Un tad kad beidzas tā sajūta, nepaliek nekas.

Nedomāju,ka tas īstais un vienīgais spēj brīvi teleportēties,šī iemesla dēļ es teiktu,ka sēžot četrās sienas pie sava ideālā vīrieša tikt nevar... Ticu,ka katram no mums ir sava otrā pusīte,bet diemžēl vismaz 40% cilvēku nespēj atrast savi īsto un vienīgo... Šajai tēmai nav gala atbildes,bet kas meklē tas agrāk vai vēlāk atrod,ja šī mīlestības atrašana ir prioritāte.

bet tas ir uz tik īsu laiku. Un tad kad beidzas tā sajūta, nepaliek nekas.

Paliek pāri skaistas atmiņas.

Bet vispār, jā, tas nav viegli. Ir tik daudz veidu, kā nokrist no tās eiforijas sajūtas, un neviens no tiem nav skaists. Tas drīzāk ir saldskābi.

Runājot par sēdēšanu četrās sienās. Nē, es nedomāju, ka ir neiespējami iemīlēties kādā sēžot mājās, aiz sava datorekrāna, drošībā, taču tas savā ziņā ir daudz bīstamāk. Un ar to es nedomāju tīri fizisku apdraudējumu, kaut tas arī ir reāls. Nē, drīzāk ir bīstami pēc tam vilties. Vilšanās vispār ir riebīga lieta - esi piecreiz, piecdesmitreiz vīlies un tu jau zaudē kaut kādu daļu ticības skaistajam. Protams, iepazīšanās un iemīlēšanās tādā ziņā vispār ir bīstama, tomēr man visbiežāk ir sanācis vilties cilvēkos, kas iepazīti internetā, ne dzīvē. Kaut vai tikai tāpēc, ka cilvēka ķermeņa valoda jau daudz par viņu pasaka, vārdi, valoda, apģērbs un tas viss...

Tieši tā,īstie cilvēki,kurus tu meklē nemaz tā netusē. Es savējo sastapu nejauši un savā mājā,kā vienkārši šoferi, naktī, brīvdienā.

Kandee
patika tavs teiktais par picas piegādātāju :D bet jā, tā nu ir, dzīvē brīnumi notiek! :)