Es pametu it kā ļoti labu skolu 12. klases vidū. Pa pusei veselības dēļ, pa pusei tāpēc, ka riebās tā skola, vide - biju ļoti izmainījusies 2 gadu laikā kopš iestāšanās un ciest vairs nevarēju to visu. Nākamajā mācību gadā pabeidzu vakareni, kurā satiku fantastiskus skolotājus un superīgus klasesbiedrus, interesantus cilvēkus ar dažādu dzīves pieredzi, kas visi uz skolu gāja, lai mācītos un pabeigtu, nevis kā liela daļa iepriekšējā skolā - mamma lika un tētis samaksāja...
Es nesaku, ka ir prātīgi pamest skolu, bet tas arī nav pasaules gals, ja labi apzinies, ko un kāpēc dari. Un, jā, man ir augstākā izglītība, mācījos budžetā - nav tā, ka esmu bezcerīgs gadījums kā smalkajā skolā runāja, kad gāju izņemt dokumentus :D