Oi, man labi pazīstama tēma. Iepriekšējā dzīvoklī (5stāvene) aiz manas istabas sienas bija cits dzīvoklis, kurā pusaugu meitene pilnā skaļumā klausījās drum'n'bass ritmus, tā ka es dzirdēju pat tad, ja pati uzliku austiņas. Kad gāju pieklājīgi pajautāt, vai nevar nogriezt klusāk, meitene samulsa un arī nogrieza. Pēc vairākām stundām pie dzīvokļa durvīm zvanīja meitenes māte un sāka mani lamāt, ko es iedomājos, kāpēc viņas meita nevar klausīties, ko vēlas utt. Tas bija pretīgi. Piedevām mana mašīna tika apķēpāta ar kaut kādu kaļķa šķīdumu, kas izskatījās pēc kaiju kakām.
Pašreizējā dzīvoklī apakšējais kaimiņš ir tusētājs, bet pēdējā laikā vairs ne tik izteikti. Vienu brīdi tusēja katru nedēļas nogali vairākas dienas no vietas, pat līdz 6 pirmdienas rītā, es reāli biju neizgulējusies. Tad sāku lietot ausu aizbāžņus. Augšējie kaimiņi savukārt ir histēriska ģimenīte, kurā vecāki kliedz uz bērniem, kad tie izdomā negulēt vai brēkt. Pie tiem vēl neesmu gājusi neko teikt, jo tik bieži nedzirdu.
Ja tas nebūtu mans dzīvoklis, tiešām apsvērtu iespēju pārvākties, jo bojāt attiecības ar kaimiņiem, viņiem ko aizrādot, arī negribas, jo nekad nezini, vai viņi būs normāli, vai arī pārdurs mašīnai riepas, piemēram. Starp citu, manai mašīnai bija pārdurta riepa iepriekšējā dzīvesvietā, bet es nezinu, kurš to izdarīja.