Miegs un celšanās no rīta (jeb piecēlos, bet nepamodos)

Jāaudzina raksturs ;)!
Parasti ieradums veidojas 2 nedēļu laikā. Piespied sevi celties un viss! Citu variantu nav :D

Man der tikai laicīga iešana gulēt. Ja aizeju gulēt plkst. 22, 22.30, 23 un ceļos 8, tad esmu izgulējusies. Kā aizeju gulēt 12tos un vēlāk, nevaru piecelties, vajag vēl vismaz pusstundu lai izlīstu no gultas.

ahh, tā arī zināju, ka kaut kas līdzigs bus teikts :D (arieta), bet man no rīta liekas ka vispār raksturs pazūd :D

Organismam jau nepavēlēsi. Ja nevari nodrošinšināt stundas miegam, tad nodrošinies un sakārto visu citu, kas atkarīgs no tevis.
Brokastis neplāno ēst mājās, domā citus variantus.
Apģērbu saliec vakarā
Mantas saliec vakarā
Mazgājies vakarā
Un nebūs tāāādas skriešanas. Saģērbties un uzkrāsoties, saķēmmēt matus vairāk, kā 15min neprasīs. Tik daudz agrāk tu taču vari piecelties?

Atvainojos uzreiz par garumzīmēm, klaviatūra sabeigta

Nē, neprasīs. Vienkārši tizli, gribas jau tās pašas ziņas no rīta nolūrēt ar kafijas krūzi rokās. Dusmīga uz sevi.

Lacīga iešana gulēt, es parasti aizeju tā, lai man 8-9h miega sanāk un no rīta tad modinātājs drīzāk ir tādai paškontrolei, ne vairāk.

Es kādreiz biju no tām, kas atliek mūžīgi modinātāju. Tad sāku sevi audzināt un vienkārši cēlos uzreiz. Un tā vēl šodien - kā noskan, tā ceļos, bez variantiem. Tam vajag laiku un sevis dresūru :)

Lai arī cikos es aizietu gulēt, ja man jāceļas pirms 11, tas būs mokoši. Protams, ja man jāceļas 6 no rīta, ir starpība aiziet gulēt desmitos vai divpadsmitos-vienos.
Kā jau te raksta - celties tad, kad zvana modinātājs un viss.. Zinu pēc sevis, ja es uzreiz lecu kājās, tad ir ok, bet ja es sāku gulšņāt, tad tā piecelšanās kļūst 100x mokošāka.

Piekrītu, ka vajadzīga sevis dresūra! Jāaudzina raksturs un jāsaņem sevi rokās!
Atceros, ka pamatskolas laikos arī bralis tāds bija, kas 10x atlika modinātāju. Kamēr es jau biju sataisījusies, paēdusi, jau vilku jaku mugurā, viņš tai laikā tik cēlās un tad sakās sriešana, ņešanās, somas kārtošana un mūžīgais: mās, pagaidi mani!
Kā mani tas tracināja, bet vienmēr viņu gaidīju :D

celties un punkts. ar laiku pieradīsi.
un arī laicīgi iet gulēt. ja aizeju gulēt 9-10 vakarā, problēmu nav. ja aizeju 12, tad nu ir kā ir. acis krīt no rīta pašas ciet.
sevi ieaudzināju tā, ka modināju liku kkur prom no sevis. pirmās reizes ierāpsies gultā atpakaļ, bet, katru dienu to darot, tu sāksi celties ar pirmo reizi.

Nopērc sev runājošu papagaili, kurš kad izdzird modinātāju uzreiz sāk runāt. :D
Man bija tāds, kad biju pusaudze, biju laicīgi augšā skolu nekavēju. :D

teiksu ta, ka liels iemesls ir motivacijai celties.
es biju cilveks, kurs jutas neizgulejies ar 8h miegu, bet kops ir berns majas, ta gulesana ik pa 2-3h jau skiet ok.

ZInu šo sajūtu un vairs necīnos. Es ari domāju, ka nu tikai audzināšu sevi iet gulēt agri un tad man nebūs problēmu utt. Figuški. Kādu laiku gāju gulēt 20:00. Pēc tam 6:40 tāpat bija sajūta, ka esmu aizgājusi gulēt tikai 02:00 un nenormāli nāca miegs. Tagad eju gulēt ap 22:00 vai 23:00 darba dienās. Modinātājs ir 06:40, atlieku pa piecām minūtēm trīs reizes. Pieceļos 6:55,paēdu, saķemmējos, brokastis neēdu un pa taisno uz centru, lai paspētu uz vilcienu 8:12.
Es vakaros jau salieku visu somā, izdomāju, ko vilkšu, notīru apavus, visu sagatavoju utt. Tad no rīta ceļoties man nav haoss - viss jau salikts. Pabaroju kaķi, puslīdz pamostos ceļā uz centru, jo eju ar kājām, klausos radio(dzirdu ziņas, kas jauns utt) un nekad neesmu nokavējusi to vilcienu.
Lieki teikt, ka izgulējusies jūtos tikai brīvdienās, jo tad varu guuuuulēt :D Parasti izguļos līdz 10:00 un tad varu pamosties bez problēmām :)

Palīdzēs tikai secība: modinātāja zvans --> momentāla celšanās. Savādāk būs tā ka spilvens uzbruka un sega pielipa un vispār vai var lūdzu šodien sestdienu?

Es esmu riktīga pūce! Vakarā miegs nav ne acu galā, varu palikt nomodā līdz vēlai naktij, bet no rīta mokos ar celšanos. Modinātājs man ir uzstādīts ik pēc 5min., man tāds rituāls tos katru rītu atlikt. Un tad saprast, ka vairs laika nav un aši celties augšā. :D
Esmu mēģinājusi arī ieiet agrāk gulēt, bet no rīta atkal tas pats. Iespējams, ka, ja regulāri ietu laicīgi gulēt, tad arī celties būtu vieglāk.

Pamatskolas gados gulēt gāju laicīgi un ļoti reti gadījās tāda reize, kad nepiecēlos uzreiz pēc modinātāja noskanēšanas. Sataisījos, brālim brokastis pagatavoju, jo viņam bija niķis gulēt līdz pēdējam. :D

Tagad. Ļoti reti gadās tāda reize, kad pieceļos uzreiz pēc modinātāja. :D
Par nelaimi sev pašai - esmu pūce. Loģika protams, ka dzelžaina - aiziet gulēt 22:00 - ko?vēl taču tik agrs. :D
Tad nu parasti ap 1:00 vai 2:00 aizeju gulēt. Modinātājs 7:00 skan, atlieku ik pēc 10 minūtēm. No gultas parasti izrāpjos 7:50 vai 8:00, darbā jābūt 9:00. Sataisos pa 40 minūtēm un skrienu uz tramvaju.

Kā lai pieceļas laicīgi un uzreiz? Kā jau daudzas šeit minēja - disciplīna un jāceļas augšā uzreiz pēc modinātāja. ( vieglāk uzrakstīt nekā izdarīt :D )

Es kadeiz biju tieshi taaada pati.... man pamosties bija katastrofa,bet tagad nespeju iedomaties,ja man butu steigaa jaanesaas uz darbu... kaut kaa sevi pa vasaru pieradinaaju,leenaam celties,brokastot..jo nestraadaaju..bet tapat, celjos agri augshaa,leenaam paeedu,nobriestu dienai...savaadaak nevaru uzsaakt pilnveertigu eksisteeshanu....

Man gluži tas pats!
Ir pat tā, ka atveru acis pirms modinātāja un pārlieku laiku par pus h vēlāk. Stresā sataisos un teku uz darbu. Un jo vairāk nepatīk darbs, jo ilgāk guļu. :) Vienīgi vidusskolā viegli varēju piecelties, jo būt skolā patika. Un pat naktī modos, jo bail bija nogulēt.

Gribu pieradināt sevi vakaros sagatavot visu nepieciešamo, lai no rīta mazāk darbību. Pagaidām tikai domās sagatavoju lupatas, ēdamo, lai nav jādomā no rīta. :D

buuuuu, kad man nevajag uz darbu, es arī agri un lēni pamostos. :D Tās ir 2 atšķirīgas lietas! :)