Cik liela nozīme ir tam, ka tevi mīl?

Par cik pati vienmēr esmu bijusi attiecībās, kurās nemīlu

Ziņkārība - kāda tad bija tava motivācija ar tiem cilvēkiem būt kopā? Nauda? Sekss? Uz kādiem pamatiem, būvēji attiecības un nākotni ar viņiem? Vai arī nākotnes plānu nebija un tās bija vienas dienas attiecības...
Es nespēju iztēloties, ka varētu izniekot savu dzīvi esot kopā ar cilvēku, kuru nemīlu. Piemēram, būt kopā piecus gadus un nemīlēt...

Es arī tikai dažus mēnešus esmu kopā ar vīrieti un manuprāt vēl ir daudz par agru atzīties mīlestībā. Ja viņš to tagad izdarītu, es būtu ļoti apmulsusi un nezinu kā to uztvertu... Toties jūtu no viņa tādu uzmanību, rūpes un mīļumu kā nekad agrāk ne no viena un tas arī ir viss, kas man vajadzīgs. Lai tas viss izaugtu par mīlestību, vajadzīgs laiks un vismaz man - diezgan ilgs laiks.

Piekriitu Lovisa! Man pat tas liktos kaut kaadaa zinaa nenopietni, ja vinjsh atziitos peec paaris meeneshiem!

Ideālā variantā ir abpusēja mīlestība, bet ja jāizvēlas, protams, ka galvenais lai mīl tevi, bet pašai, jebkurā gadījumā ir jāmīl ar prātu!

Nepiekritīšu šim. Man daudz svarīgāk ir pašai mīlēt, savādāk, attiecības beidzas,lai cik viņš arī nemīlētu.

Ziņkārība - kāda tad bija tava motivācija ar tiem cilvēkiem būt kopā? Nauda? Sekss? Uz kādiem pamatiem, būvēji attiecības un nākotni ar viņiem? Vai arī nākotnes plānu nebija un tās bija vienas dienas attiecības...

Nejutos nobriedusi nopietnām attiecībām, tāpēc nekādu nākotnes plānu no manas puses nebija. Bet negribējās būt arī vienai. Nejūtos nemaz izniekojusi savu, jo tuvākie pāris gadi saistās ar pārcelšanos no vienas valsts uz citu, tāpēc neko nopietnāku par nepilna gada attiecībām vēl kādu laiku nesanāks izveidot. Kad beidzot būšu atradusi ''sevi'' un vietu, kur jūtos vislabāk, tad arī domāšu par tā vienīgā atrašanu. Neesmu vēl gatava savai pirmajai mīlestībai.

Kā arī pagaidām vēl neesmu tik izglītota, dzīves pieredzējusi, ar sportisku augumu utt, lai spētu izveidot attiecības ar tāda līmeņa puisi, kādu spētu iemīlēt. Vēl daudz pie sevis jāstrādā :)

Savās attiecībās jūtos līdzīgi kā Freijace, tikai atšķirība ir, ka uzsākot attiecības ir patika. Muļķīgs diezgan tas viedoklis, ka ja attiecībās nav mīlestība, tad uzreiz kaut kāds aprēķins. Nu kura no jums attiecību sākumā mīl?

Es uzsāku attiecības ar patiku un ar domu, ka iemīlēšu šo cilvēku, bet nav vēl tā sanācis... patika izbeidzas un tad ir tieši tā kā Freijacei, kad viss sāk kaitināt un riebties. Bet vīrietim tieši otrādāk - at laiku iemīl arvien vairāk un vairāk...

Ja viens mani mīlēja, bet nebiju laimīga, toties otrs nemīl, bet es esmu laimīga...

Ja tu neesi laimīga, tātad nemīl.

Kā arī pagaidām vēl neesmu tik izglītota, dzīves pieredzējusi, ar sportisku augumu utt, lai spētu izveidot attiecības ar tāda līmeņa puisi, kādu spētu iemīlēt. Vēl daudz pie sevis jāstrādā

freijace - tu esi kādriez mīlējusi patiešām. vai vismaz iemīlējusies?nevis tikai plika patika, bet iemīlēšanās?
zini, piedod, bet man tā šķiet, ka tu neesi mīlējusi, jo mīlestība nešķiro cilvēku izglītības līmeņus vai augumus. bet iemīlamies tāpēc ka iemīlamies, nevis nospraužam mērķi, kurā cilvēkā un kad mēs drīkstam iemīlēties...
tici man, ja tu puisim iepatiksies, tad iepatiksies arī ar saviem 5 liekiem kg un nepabeigtu augstāko. lai viņš arī būtu no nedaudz augstāka plauktiņa nekā tu pašlaik. zini, ļoti reti, kad ir kopā līdzīgu mērķu sasnieguši cilvēki. ļoti reti... jo bieži vien ir lietas, kas cilvēkā nav ideālas, ir jāpieņem. varbūt tu ar visām 5 augstākajām nevienam ideālajam vīrietim nesimpatizēsi..

Sany, jā, neesmu mīlējusi. Un manas prasības nav augstas- sociāli aktīvs puisis vien ar bakalauru, bez kaitigiem ieradumiem. Varbūt tāpēc, ka nedzīvoju Rīgā, kur tādu puišu ir pilns, (šeit tādu ir retums un viņi ir aizņemti ar pašām skaistākajām, foršākajām, gudrākajām utt, jo konkurence uz viņiem ir ļoti liela un viņiem atliek izvēlēties labākās no lielā kvantuma), jūtos pārāk zema priekš tādiem.

Iepriekš, ko nepabeidzu:
Piekrītu par to, ka jūtu parādīšana ar darbiem ir daudz vērtīgāka par vārdiem .. vienīgi problēma ar to, ka sievietes mīl ar ausīm .. darbos vari kaut mēnesi no debess nocelt, tāpat neticēs, kamēr nepateiksi, ka mīli ..

^^ patīkami saņemt arī kāda vīrieša viedokli Ci ilgs laiks tev vajadzīgs, lai pateiktu, ka patiesi mīli sievieti?

Līdz šim tas ir bijis vismaz pusgads, tomēr tagad atskatoties saprotu, ka tā bija iemīlēšanās nevis mīlestība. Pirms tam - man vajadzēja 1-1,5 gadus, lai sievietei ko tādu pateiktu un es neesmu no tiem, kas spēj pateikt to, ko arī nedomā un nejūt.

Tomēr esmu atradis risinājumu :) Lai nebūtu jāsaka, ka nespēju atbildēt ar to pašu, es saku apmēram tā:"Es arī esmu pēc Tevis bez prāta" vai "Arī esmu iemīlējies Tevī", kas nebūt nav meli .. tomēr starp iemīlēšanos un mīlestību pastāv ļoooti liela starpība, manuprāt. bet nu izeja no situācijas ir - vilks paēdis un kaza dzīva ..

Pirms tam - man vajadzēja 1-1,5 gadus, lai sievietei ko tādu pateiktu un es neesmu no tiem, kas spēj pateikt to, ko arī nedomā un nejūt.

Kaut visi vīrieši sekotu šim, nevis pirmajā mēnesī jau spraustu batonus :D

freijace, kaadas mulkjiibas tu tur runaa???? Tu nejuuuties pietiekami laba prieksh kaada? KO????? Ar taadu attieksmi tieshaam nevienu normaalu nedabuusi!

Brīžiem ļoti nepatīk tas, ka sievietes mīl ar ausīm. Un tik tiešām tā arī ir. Nēsā uz rokām, apbur ar komplimentiem, apčubina, lutina un lolo. Dara visu, lai sieviete justos mīlēta. Bet ja nav dzirdējusi šos trīs maģiskos vārdus, tad neliekas, ka pasaka ir realitāte.
Otra galējība - pasaka, ka mīl, bet izturas kā cūka. Un tad sieviete domā - jā, mīl mani, bet redz viņš mīl savādāk. Nu, bļāviens, kā var mīlēt savādāk? Mīlestība iet roku rokā ar cieņu, nav tāds savādāk.

Un es esmu tipiska sieviete :D man ļoti svarīgi ir arī reizi pa reizei dzirdēt ne tikai just. Laikam tā bija Anny (ļoti, ļoti atvainojos, ja sajaucu), kas teica, ka vīrs reti sakot šos vārdus, un tad vienu reizi pateicis - es Tev pateicu, ka mīlu un ja kaut kas mainīsies, ziņošu par to :D

Es personīgi ļauju runāt rīcībai, nevis vārdiem. Ja liek tev justies mīlētai un novērtētai, tātad kaut kas tur ir. Vēl jo vairāk, ja ir pagājuši tikai pāris mēneši. Tas ir tikai normāli, ka viņš to vēl nav pateicis!

Teikt ka mil, un reali milet ir divas dazadas lietas. Ja virietis mil, vins daudz daris sievietes laba un maz runas. Makaronu karinašana uz ausim nav milestiba. To sieviets lielakoties nevelas saprast.

Mīlu ar ausīm, bet labāk, lai vīrietis nemētājas ar vārdiem, ja to nejūt. Lai teic, ka mīl, kad mīl.

Mans puisis man atzinās mīlestībā salīdzinoši ātri. Tomēr, šo vārdu patiesumu var redzēt arī darbos. Vienmēr uztraucās, rūpējās, lai man būtu tas labākais, kad esmu skolā neskatās, ka esam 100km attālumā un vnk atbrauc samīļot, jo ir noilgojies. Novērtē, uzmana, rūpējās. Ar šo es gribēju teikt, ka nav vienkārša vārdu mētāšana.

Es uzskatu, ka tā MĪLU sajūta katram atnāk savā laikā. Citam ātrāk, citam vēlāk. Vienīgais, man liekas briesmīgi sīkie 13-14 gadnieki, kuri pēc divu nedēļu kopā būšanas (ja tā to var nosaukt) mētājas ar vārdiem "es tevi mīlu", "tu man esi viss" bla bla bla.

Vienīgais, man liekas briesmīgi sīkie 13-14 gadnieki, kuri pēc divu nedēļu kopā būšanas (ja tā to var nosaukt) mētājas ar vārdiem "es tevi mīlu", "tu man esi viss" bla bla bla.

Ja tā dara tajā vecumā, tad tas vēl nav nekas, tam vecumam tas pat piestāv, skumji būtu, ja ar tādiem vārdiem tik ātri mētātos pieauguši cilvēki.

Es arī esmu no tām, kas ļoti ātri iemīlas, bet diemžēl parasti tas visai ātri arī pāriet. Bet tādus skaļus vārdus kā "mīlu" saku reti. Un, manuprāt, to mīlestību tomēr labāk sajust darbos, attieksmē, rūpēs pret Tevi, nekā vienkārši to dzirdēt un neredzēt šiem vārdiem apliecinājumu realitātē.

freijace, kaadas mulkjiibas tu tur runaa???? Tu nejuuuties pietiekami laba prieksh kaada? KO????? Ar taadu attieksmi tieshaam nevienu normaalu nedabuusi!

+++



Par tēmu:

koredelia, ja attiecības ir vien pāris mēneši, nespied vīrieti atzīties mīlestībā! Ne visiem jūtas rodas tik ātri. Es pati "Es tevi mīlu" ziņā esmu lēnais divplāksnis - man ir svarīgi teikt kaut ko tādu tad, ja es ta patiešām jūtos, nu, vai vismaz kaut ka uz to pusi :) Un man tas jūtu stipruma slieksnis, pie kura es esmu 100% pārliecinata, ka mīlu, ir ļoti augsts.

Pirms laiciņa iepazinos ar puisi, kas ar "es tevi mīlu" sāka mētāties stipri agri, runaja par nopietnam attiecībām jau tad, kad es vēl nebiju ne par ko līdz galam pārliecināta, un "varbūt mums vajadzētu apprecēties" ta pus pa jokam pateica jau, ja atmiņa neviļ, kādas 2-3 nedēļas pēc iepazīšanās. Šobrīd mēs jau esam precēti, bet būšu godīga - man tās jūtas un pārliecība, ka jā, šito vīrišķi tiešām jāprec nost, parādījās pēc vairāk nekā gada.

Ar to es gribu teikt, ka cilvēki ir dazādi. Dod attiecībam laiku! Ja jau ar ieprieksējām attiecībam nebija žēl 10 gadu, tad dod šīm, jaunajām, vismaz gadu laika - pēc tam, ja nevarēsi izspiest no ta nabaga puiša atzīšanos, tad pamet. Bet pārvilkt krustu pāri attiecībam, kurās pret tevi izturas tā, ka redzams, ka esi viņam ļoti mīļa un svarīga, tikai 3-4 mēnešus pirms iepazīšanās, ir stipri pāragri, manuprāt.



PS "Alt" taustiņš mani ienīst, tāpēc izpaliek garumzīmes un citas ekstras.