Cik liela nozīme ir tam, ka tevi mīl?

protams, ir svarīgi attiecību sākumā noskaidrot, kādas attiecības katrs vsp vēlas ar otru un vai vispār tās vēlas? un tālākais, manuprāt, ir loģiski saprotams. tikpat labi, līgumu jau arī var sastādīt, uzsākot attiecības, kas pēc būtības mutiska vienošanās tāda arī ir.. lai vai kā, bet dīvaini..

kordelia- es jau sāku saprast to, ka, iespējams,nepareizi izteicies :)
bet nu ieteiktu tev vnk paciesties. un neizrādīt savu mīlestību pārmērīgi. izturies kā gudra sieviete, nevis kā prātu zaudējusi. un viss pārējais nāks ar laiku. es jau teicu, ja tu būtu cilvēkam vienaldzīga, viņš ilgstoši nespētu pret tevi izturēties mīloši.

Sany, tieši tāds jau man te arī ir diskusijas jautājums - - - cik svarīgi ir, lai tevi mīl? Vai svarīgāk nav justies labi kopā? Nevis būt it kā mīlētai, bet nejusties labi. Šis ir jautājums jums un katra var izteikties :)

Vai svarīgāk nav justies labi kopā? Nevis būt it kā mīlētai, bet nejusties labi.

Man ir bijushi abi varianti. neviens no tiem nav labs.

bet saproti to, ka jums ir pats attiecību sākums, kad vēl nav skaidrība par mīlestību u.tml.
es būtu kopā ar šādu cilvēku, jo izskatās, ka kaut kādas jūtas viņam ir. tālāk skatītos, kas notiek. ja es redzu, ka viņš tomēr mani nemīl, bet tikai labi izturās un arī, saprotams, ka neatzīstas mīlestībā (jo nemīl), tad nebūtu ar šādu cilvēku kopā, jo agri vai vēlu cietīsi tikai tu pati, kad viņš iemīlēsies kādā citā. bet tagad vnk ir tikai jāgaida -būs vai nebūs. sākumā visi ir kopā tikai tādēļ, ka viņiem ir labi kopā, simpātijas, kopīgas intereses. mīlestība parādās tikai pēc tam, nevis uzreiz kā ierauga. tu viņu iemīlēji ātrāk, bet tas nenozīmē, ka viņš tevi neiemīlēs.

Cik jūs ilgi gaidītu šādu "būs vai nebūs"? :)

Jūs jau zināt mani... esmu pat pārāk pacietīga. Bet nu šoreiz negribētos neperspektīvās attiecībās vēl desmit gadus nodzīvot

Man pretmīla būtu svarīga, citādi es neredzu perspektīvu. Apmēram pusgada laikā jau nu cilvēks ar sevi tiek skaidrībā - vai viņš patiešām mīl to otru, vai ir tikai patīkami būt kopā.

Man svarīgāk liekas just,ka mīl,nevis dzirdēt. Pateikt jau vieglāk nekā izdarīt. Var mīlēt arī nepasakot tos vārdus. Un var nemīlēt sakot. Pretmīlai ir tik liela nozīme,cik pati tai uzliec. Protams,ir patīkamāk apzināties,ka tevi mīl. Bet daži cilvēki vnk nevar to pateikt, toties izrādīt to māk. Un piekrītu Anny par to jautājumu-atbilde komentāru :D

Es vienmēr esmu teikusi, ka daudz, daudz svarīgāka par vārdiem ir attieksme. Mīl ar darbiem, nevis vārdiem. Ne visi pauž mīlestību vienādi un tāpēc reizēm kaitina, ka sievietes mēdz mērīt mīlestību uzdāvinātajos rožu klēpjos, salkanu īsziņu vai mīļvārdiņu skaitā. Daudz vērtīgāka ir kopā būšana ar cilvēku, kas patiesi par tevi rūpējas, nevis pēc pāris mēnešu pazīšanās sola nez kādu ļubestību līdz kapa malai, bet darbos un attieksmē - reāli viņam nospļauties par tevi un tavām vajadzībām. Tā kā viss vienkārši - chill un izbaudi.

Atvainojiet, dāmas, bet man, palasot te tekstus, sāk likties, ka priekš vīrieša šie vārdi ir daudz svētāki un nozīmē vairāk .. protams, neapskatīsim tos gadījumus, kad tā ir tikai batonu spraušana ausīs, bt gan to saka patiesi un no sirds.

Padomājiet, kas zem tiem vārdiem slēpjas .. es arī iemīlu daudz ilgākā laika posmā nekā te bieži vien ir minēts. Vīriešiem šis process norisinās lēnāk ..

Par te jau vairākkārtēji teikto, ka vārdi

.. eh, teksts postā aprāvās .. nav laika vēlreiz rakstīt ..

Šodien šādām attiecībām pieliku lielu un treknu punktu.

Mans gadījums gan nedaudz citāds. Sākumā lielā mīla bija no viņa puses, bet es biju sabijusies (jo biju "svaigi" kā izšķīrusies no ilglaicīgām attiecībām) un negribēju ticēt tam ko jutu, līdz ar to- nesniedzu pretī pietiekamu mīlestību, ar saviem vārdiem un rīcību- apslāpēju viņa mīlestību. Turpinājām būt kopā, mana mīlestība lēnām auga un es tai sāku ļauties, bet viņam viss bija tā teikt "nodzisis". Turpinājām satikties, ar domu, ka - viss vēl var sanākt, bet nekā. No manas puses bija lielāka mīlestība, un, tas sāka viņu "ēst nost", jo nevarēja atbildēt ar to pašu. Rezultātā, lai arī kopā pavadījām fantastisku laiku, es pateicu, ka tā nevaru. Man ir jūtas pret viņu, bet sevi es mīlu vairāk.

^^ patīkami saņemt arī kāda vīrieša viedokli :) Ci ilgs laiks tev vajadzīgs, lai pateiktu, ka patiesi mīli sievieti?

Starp citu (ja tam ir nozīme) šis pats man puisis krietini pirms tam bija attiecībās 3 gadus, kur meitene teica viņam, ka viņu mīl, bet viņš nevarēja viāni to pašu pateikt pretī. Bet attiecībās tieši pirms manis gan mīlēja to sievieti... mazliet velk uz aizdomu, ka varbūt viņam pret viņu vēl ir jūtas, jo viņa viņu pameta, nevis viņš to gribēja

kapec doma, ka tevi nemil/ tapec, ka to nesaka/

Marta, jo viņš man teica tā: es tev vēl nevaru atzīties mīlestībā

Atvainojiet, dāmas, bet man, palasot te tekstus, sāk likties, ka priekš vīrieša šie vārdi ir daudz svētāki un nozīmē vairāk

^^, neuztraucies, nav visas meitenes vienādas. Man ir 23, bet nekad neesmu šos vārdus teikusi, jo parasti attiecības ilgst 9, 10 mēn. un es nevaru paspēt pa tik īsu laiku iemīlēties, man liekas ļoti muļķīgi ko tādu teikt zem gada kopā būšanas! Savukārt, visi attiecībās esošie puiši man tos vārdus ir teikuši un tad tieši man liekas, ka puišiem tie vārdi nav tik svēti. Bet varbūt vienkārši man visi ir sprauduši batonus...:)

Manuprāt, jūs esat kopā pārāk neilgu laiku, lai tev būtu par to jāuztraucas. Ja no viņa puses ir uzmanība, rūpes, cieņa, tad viss ir kārtībā! Tiem trim vārdiem nav galvenā nozīme. Labs nāk ar gaidīšanu, kā nekā. :)

tieši tāds jau man te arī ir diskusijas jautājums - - - cik svarīgi ir, lai tevi mīl? Vai svarīgāk nav justies labi kopā? Nevis būt it kā mīlētai, bet nejusties labi. Šis ir jautājums jums un katra var izteikties

Par cik pati vienmēr esmu bijusi attiecībās, kurās nemīlu, tad ļoti labi zinu ēnas puses- pēc laika puisī viss sāk kaitināt, sāku uzskatīt par muļķi, negribas palikt kopā vienā telpā, lai gan pati esmu ļoti tālu no ideāla. Ja puiša gadījumā, kad viņš meiteni nemīl, tā nav, no diviem piedāvātajiem variantiem dodu priekšroku ta, ka puisim lielu jūtu nav (man kādas ir) , bet viņš uztur lielisku attiecību atmosfēru.

Cik jūs ilgi gaidītu šādu "būs vai nebūs"?

pusgads apmēram būtu tas laiks, kad, vai nu viņam tās jūtas vismaz pieaug vai nemainās (vai arī mazinās). izmaiņām noteikti ir jābūt. līdz ar to noteikti arī attieksme mainīsies. nav jāgaida 10 gadi. pa 10 gadiem var iemīlēties, izšķirties un vēlreiz iemīlēties. es saprotu, ka tu negribi vairāk ilgi gaidīt, bet tu nevari prasīt no cita cilvēka visu un uzreiz, jo tev iepriekš nācies ciest un ilgi gaidīt.
ja viņš iepriekšējo sievieti mīlējis, sekas uz šīm attiecībām tas var atstāt daudz un dažādas. kaut vai tādas, ka tagad izteikumos būs simtreiz piesardzīgāks, lai pats neapdedzinātos.
nevar būt tā, ka pāris ir kopā kaut vai to pusgadu, bet pa to laiku nekas nemainās, nekas nebīdās ne uz priekšu, ne atpakaļ. pat, ja tomēr viss arī stāv uz vietas, es virzītu domas par šķiršanos, jo visu dzīvi nevēlētos šādi pavadīt. bet tagad uzreiz arī nevar neko strikti noteikt.