palasīju vakar atkal to blogu, mjā, diez kas nav. man palika autores tā kā žēl. zinu, kā ir būt vienai svešā valstī, svešā kultūrā, darīt darbu, ka izskatās, ne visai patīk.
bet vai tiešām dzīvei jābūt tik pelēkai?? palasīju kādu pāris mēnešu ierakstus. nekur neredzēju pieminētus kultūras pasākumus, filmas, grāmatas, kaut vai iepirkšanos, kino, nezinu, jebko kas izklaidē no ikdienas. viens darbs ar stulbajiem latviešiem un iedzeršana. neiztrūkstošie vīns un alus katrā postā!! protams, kā tad lai cilvēks smeļas pozītīvo, dzīvojot kaut kādā maskačkā un skatoties uz dzērājiem (nezinu, kur tieši viņa dzīvo, bet bija minēts 25 min no Centra...). un pa pabiem dzīvojot nakts melnumā..
un apspriest mūsu sieviešu skaistuma un tievuma kultu, ja tu pati esi 1.54 un maza ne visai smuka - hmmmmm. vīnogas skābas???
nevajag izgāzt žulti, ja pašas dzīve nav tik izdevusies kā būtu gribējies. tā nav ne Latvijas, ne latviešu, ne leopardu rakstu vaina. tā dzīvē gadās. ja nevari mainit apstākļus, vismaz pamaini attieksmi.