Kopā vai nē?

Man reiz bija jāizdara šāda izvēle. Es paliku LV, jo tikko biju sākusi strādāt. Ja man tāds lēmums būtu jāpieņem vēlreiz, es dotos līdzi.

Es būtu gatava, ar vienu nosacījumu, ka mēs nebraucam uz buj-duj, bet ir iespēja normāli tur eksistēt.

pamestu visu. jau tam gatavojos :D

Es būtu gatava, ja vīrietim rokā ir plāns: Dzīvosim tur - strādāsim tur-darīsim to un to-pelnīsim tik un tik u.tml.

Mmm..laikam jau, ka nē, nebūtu gan ar mieru.

Nē,nav tādas opcijas, jo zinu,ka manējais ne pie kādiem apstakļiem nebrauktu uz citu valsti.

jā līdzīgi izdariju, man noteikti nāca par labu. Taču manējais ar ir tīri feins un ilgus gadus kopā. Tas tomēr citadi. Ja nepazitu, vai pazitu maz tad noteikti ne.

es piekristu, ja mēs nebrauktu uz dullo. ja zinātu, ka mēs tur varētu kaut vai kādu brīdi izdzīvot ar to, kas viņam ir, lai ar laiku arī pati kādu darbu sameklētu, tad piekristu.
nepiekristu, ja nezinātu kaut vai, kur mēs dzīvotu un kur dabūtu naudu, kā paēst utt.
uzskatu, pat, ja esi sieviete - karjeriste , tad savu karjeru vari uztaisīt arī citā valstī.

es brauktu, mani nekas netur, darbu pamest nebūtu žēl, dzīvokli arī nē...

Bet jāpiekrīt Kubietei, viss atkarīgs no attiecībām, ja būtu kopā pus gadu, tad diez vai, bet ar šī brīža attiecībām uz jebkuru pasaules valsti labprāt...

es būtu gatav, jā, ja vien būtu konkrēti zināms, ka, jā, vīrietim tur būs darbs, mums būs normāli dzīves apstākļi un man būs iespēja atrast labu darbu tur. nu tā - brauktu tad, ja būtu kādas garantijas. ja tā pa fisko kaut kur kaut ko - tad, nē.

jā, piekristu. Kā becky saka - ja ir plāns. ja vīrietis man liek izvēlēties, tad lai ir nopietni argumenti pretī, ka toč būs viss ok, un mēs tur nestāvēsim uz ielas ar ģitāru un nelūgsim naudu garāmgājējiem. Man ir pietiekami ulgas un nopietnas attiecības, tāpēc ja mans draugs man kko tādu piedāvātu, es zinātu, ka viss ir nopietni :)

Es brauktu, jo zinu, ka draugs brauktu kaut kur tikai tad, ja būtu labs darba piedāvājums, līdz ar to nodrošināta dzīve citur. Taču brauktu ar cerību, ka tomēr kaut kad atgriezīsimies, lai arī savu karjeru varu turpināt, kas reāli iespējama vairāk tomēr Latvijā.

Piekristu tad, ja pašas attiecības šķistu pietiekami nopietnas, bet tā zinot sevi, arī uz dullo neko nedarītu, neesmu tik spontāna. Tad vajadzētu visam būt izplānotam un tā. U atkarīgs uz cik ilgu laiku būtu ieplānota aizbraukšana, jo vispār ilgstoši dzīvot svešumā negribētu.

Ja nav nenoteiktība, tad nebrauktu. Brauktu, ja būtu kur dzīvot, zinātu, ka viņam būs stabils darbs un pašai būtu iespējas atrast darbu, ko varētu un vēlētos darīt. Vai variants- viņš nostabilizējās tur, tad es pievienojos.

Jā, brauktu līdzi.

Ja būtu pabeigusi studijas, un zinātu ka viņš mani tur spēs uzturēt kādu laiku, tad brauktu.

Es jau dziivoju citur :D Bet, ja draugs piedaavaatu braukt dziivot uz veel citu valsti, tad dotos liidzi. Mani shajaa vietaa taa iisti netur nekas.

Nē, nebrauktu līdz! :)
Lai, cik neprātīga mīlestība būtu, esmu par 100%stabilitāti.

Atkarīgs uz kuru valsti. :D

Bet principā, jā.

Jā būtu gatava braukt