intuitīva nojausma

Esi droša, ka tā ir intuīcija, nevis bailes?

Jā, ir šāda pieredze. Mana nojauta, ka cilvēks nav mans īstais, nepievīla. Zināju, ka viņš vēlas mani precēt, biju jau saņēmusi gredzenu. Šis moments un vēl dažas nopietnas blakuslietas lika man spert izšķirošo soli un es aizgāju.

pirmkārt, precoties, manuprāt, vienmēr ir nedaudz bail un nelielas pārdomas.
no sākuma padomā, vai tavām bailēm ir pamats?
vai tiešām ir izpildījušies +/- visi priekšnoteikumi, lai jums būtu laimīga laulības dzīve.
varbūt tu šaubies kaut kādās jomās par to vīrieti vai meklē ko labāku vai vnk sapņo par kādu bijušo vai blakus kaimiņu?
no sākuma izskati visus reālos aspektus, no kā tev varēja rasties šīs bailes? varbūt viņš jau ir bijis vienreiz precējies?
ja manām bailēm nebūtu nekāda pamata, bet es turpinātu baidīties ne no kā, tad laikam nogaidītu. lai gan es neticu īsti, ka tev tās bailes ir nepamatotas, bet beigās izrādīsies patiesas. varbūt tas ir tas saucamais pirmskāzu drudzis. tā kā neesmu precējusies, nezinu, kas tas īsti ir..

tu savu it kā topošo vīru vispār mīli? tu jūti mīlestību no viņa puses?

Es vispārīgi gribētu uzzināt, vai daudzām sievietēm ar intuīciju ir līdzīgi? Tieši attiecībā uz šo ''dzīves partnera'' jautājumu..