Maya-ak jēziņ, tu,dzīvojot šādā vidē,laikam arī esi mazliet dīvaina. Tur taču nav jābūt nekādam psihologam/psihiatram, lai saprastu,ka tu,pat atrodot neapgāžamus pierādījumus,mātei neko nepierādīsi.Viņa atradīs attaisnojumus arī tad, viņā nedzīvo realitāte,bet kaut kur pa vidu, bet tu tikai vēlies pierādīt mammai,ka re-man ir taisnība,es taču teicu,bet tu man neticēji-kā mazs bērns,muļķīgs mazs bērns,jo,ko tu ar to panāksi? NEKO! Nekādu uzlabojumu,vien,iespējams tādu pašu scenāriju,kā tavai mammai ar viņas mammu,jo ja šāds modelis ir bijis,tas ir laika jautājums,kad tava mamma apdomās šādu soli,tad varēsi priecāties..Jo ,visdrīzāk,viņa turas pie visiem šiem meliem,iegalvo sev šo patiesību,lai sevi KAUT KĀ vēl pasargātu,no acīmredzamās patiesības,kas izraisa sāpes,no pazemojuma,no vainas apziņas..
Un,ja tu nevēlies palīdzēt savai ģimenei,vienalga,ka tavs arguments ir bailes, tad kāpēc tu domā,ka kāds cits gribēs? Ja pat vistuvākais-ģimene negrib palīdzēt(kas esi tu), tad kāpēc svešiniekiem to darīt???
cerams,ka kāds vnk aizies uz bāriņtiesu un par jūsu ģimeni parunās,ja jau tu pati to negribi. Un tad būs vēl sliktāk,tagad tev ir iespēja darīt pašas spēkiem,nejaucot iekšā instances,kas neampelēsies ar slimu māti(protams,ka slimu,ne nogurušu,kas par muļķībām, tur jau ir slims,kopš savas bērnības+mātes pašnāvība-nav diezko grūti te sajukt pašam prātā),tavu māsu,brāli ieliks kaut kādā pagaidu ģimenē, mammu dievs zin kur,bet tēvs kaut kur dzīvos cepuri kuldams, jo tev taču svarīgāk bija pierādīt mammai,ka TEV IR TAISNĪBA,nevis reāli palīdzēt,turklāt tev vēl ir par ko pasmieties šajā situācijā. Malacis!
Cerams tikai,ka tu pati pratīsi izbēgt no šāda ģimenes modeļa savā dzīvē