Do schools kill creativity?

manhattanite - nu zini kā, vienkārši uztver skolu kā skolu..:) Kad pabeigsi, varēsi darīt to, kas sirdij tuvāks, tagad vienkārši jāpieņem tie spēlas noteikumi. Protams, būu jauki, ka no abām pusēm būtu kāds kompromiss. Lai gan bieži jau cilvēki pamet LMA un saka - nu i nafig darīt to, ko liek un iet uzreiz strādāt izvēlētajā jomā, piem.grafikā, bet visi tā nevar, pārējiem jāmācās.

Skolas gaitas uzsakot 99% berni ir geniji, skolu beidzot tas ir 1%. Vai vel var but kadi jautajumi par to ka skola nogalina intelektu?

Dabas zinību priekšmeti mums tiek mācīti no grāmatas, nevis caur eksperimentiem un projektiem

Tiesi ta- skola ir zinasanu krasanas institucija un tas labi atspogulojas augstako izglitibu krajejos. Tu kraj, kraj, kraj visvisadas zinasanas, bet kada jega to darit ja to nepielieto, prestiazam lai ar diplomiem paraditu cik gudrs esi?

Nepiekrītu par to, ka skola nogalina intelektu un radošumu.
Jā, varbūt ir mazliet par daudz sausas informācijas un faktu iekalšanu, bet tas jau lielā mērā atkarīgs no pedagogiem - cik ļoti viņi mīl savu darbu un kā tam pieiet.

Piekrītu pipara viedoklim diskusijas sākumā. Mani bišķi kaitina tā mūsdienu visatļautības un pārlieku lielās demokrātijas sludināšana. Skolai tomēr ir arī jāiemāca disciplīna, spēja mobilizēties, utt. Patlaban vispār ir vērojama pārak liela tendence, ka katrs sīkais knariņš uzskata, ka viņam ir tikai tiesības nevis pienākumi.

Ja bērns ir radošs, ir tomēr arī ārpusklases nodarbības un dažādi pulciņi, kuros to radošumu izpaust, kopt un attīstīt. Skolā ir jāmācās.

Mana dvēsele bija radoša gan 4 gadu vecumā, gan universitāti beidzot :D Tāpēc uzskatu, ka skola man neko nav sliktu nodarījusi :D
Cilvēkiem ir jābūt disciplinētiem, skola kaut kādā mērā to ievieš :)

Piekrītu,ka skolai ir cilvēku jādisciplinē. Nezinu, man,piemēram, disciplīnu iedresēja mūzikas skola un ģimene, nevis parastā skola, tieši otrādi - vismaz pamatskolā likās, ka skolotājiem ir stipri vienalga, galvenais tās 40 minūtes atstrādāt un miers.

Daudzas te piemin, ka radošumu attīsta papildus nodarbības - atkal varu nepiekrist :D Mūzikas skolā apguvu Bēthovenu,Bahu,u.t.t., toties esmu absolūta nulle, ja kādā situācijā ir jāimprovizē,t i. - citreiz draugi saka "nospēlē kādu populāro skaņdarbu", un es vienkārši nemāku,jo mūzikas skolā spēlēju tikai klasiķus un improvizēt, vadīties pēc dzirdes neviens nemācīja.

Bet nu labi,es te laikam vienīgā esmu tāds special gadījums :D

Varetu padomat, ka skola ir disciplinas citadele un vieniga vieta kur to var apgut. Man tiesi liekas otradi, ka skola daudz kur izlaiz un neba jau disciplina aprobezojas ar ikdienas ierasanos skola precizi 8 stundas 19 minutes un 25 sekunudes un atrasanos sola 8:25 gatavam sakt darbu 8:30.

Es vsp atbalstu mācīšanos sholastiski - tātad visu kopumā un cieši saistītu. Pašlaik vismaz pie mums - LV, tiek izmantota šķeltu māčību priekšmetu sistēma - piemērām atsevišķi māca ekonomiku, politoloģiju, uzņēmējdarbību - manuprat šādi priekšmeti būtu jāmāca cieši vienā blokā, tāpat arī vēsture, kultūras vēsture, literatūras vēsture - vienā priekšmetā. Un nevis lineari kā pašlaik mes to daram - pēc kārtas, zirnekļveidīgi - paņemot vienu tēmu un apgūstot visu kas ir ar to saistīts. :)



Kad studēju medicīnu tad it īpaši likās, ka tā priekšmetu saskaldīšana un pasniegšana dažados laikos ir neefektīva. Vismaz manā gadījumā labāks rezultāts ir ja (tikai piemērs) mācas to pasu gremošanas sistēmu un uzreiz gan zāles, gan ķirurģija, gan vēsture, anatomija, histoloģija, fizioloģija - visu vienā kopīga bloka, nevis sametātu pa atsevišķiem gadiem.


Bet vsp man liekas, ka mes daudz ko daram neefektīgi - bērnu apmacības veids pašlaik noteikti tāds ir. Varētu panākt vairāk ja mēs izmantotu vairāk savu smadzeņu potencālu - lietu izprašanā, nevis, atvainojos, dzejolīša iezubrīšanai - Kam nav absolūti nekādas pievienotas vērtības it īpaši mūsdienās!

LV, tiek izmantota šķeltu māčību priekšmetu sistēma - piemērām atsevišķi māca ekonomiku, politoloģiju, uzņēmējdarbību - manuprat šādi priekšmeti būtu jāmāca cieši vienā blokā, tāpat arī vēsture, kultūras vēsture, literatūras vēsture - vienā priekšmetā

Aha, un vel vesturi sadala- pasaules vesture un latvijas vesture. :D :D :D It ka nevaretu pasaules vestures gramata Latvijas vesturei atvelet vairak vietas? :D Beigu beigas sanak tads sviesc, ka cilveki nesaprot kas paraleli notiek pasaule kad Latvija risinas konkreti notikumi.

Tad nu es jautāšu konkreti (ne vairs par kreativitāti), ko Jūs domājat par:

> papildus izglītošanu par citām temam, kuras mūsu dzīve ir svarīgas (piem. personīgās finances, psiholoģijas pamati, drošība internetā (facebook, draugiem utt), alkohols u.c.

Es domāju, ka viduskolā deretu ieviest kaut kādu gimenes mācību, kur iztirzātu bērnu un [pusaudžu psiholoģiju, kaut kādus audzināšanas pamatus, lai jaunie cilvēku kļūstot par vecākiem ir vismaz nedaudz tam gatavi nevis vnk taisa bērnus taisīīšanas pēc. Bieži ir redzeti skumji gadījumi, kad bērn sir burtiski sabojāts, jo vecāks ignorē viņa problēmu, jo nemaz nezin ka tādas var eksistēt.


Tevis nosauktās tēmas parasti tiek izrunātas audzināšanas stundās. ;) Bet domāju, ka efektīgāki būtu radošie semināri, brain storming un tml metodes, lai jaunieši to visu uztvertu ar interesi.

Informatikas stundas drosibu interneta nemaca?

Skumji, ka mūsdienās skolēnam/bērnam ir vairāk tiesību nekā pienākumu, atļaujas rupji pasūtīt pedagogus, bet viņu, nabadziņu, aiztikt nedrīkst, jo viņam, lūk, ir tiesības izpausties. Tie paši pirmklasnieki atļaujas būt rupji pret pieaugušiem cilvēkiem, kamēr es, pirmajā klasē mācoties, pat neatļāvos tā runāt ar vecākas klases skolēniem, tā bija elementāra cieņa un mūsdienās tās ļoti trūkst. Šajā ziņā jā - man nepatīk virziens, kādā attīstās skola, audzināšana. Agrāk par sliktu atzīmi es mājās šņukstēju spilvenā, tagad bērns, kurš vēl alfabētu nemāk, pa visu klasi nokliedzas, kas viņaprāt ir skolotāja, kura tādu atzīmi atļāvusies ielikt. Pat nesaku, ka vajadzētu kaut kādas pāraudzināšanas vai vēl nez ko veikt, pietiek, ja tavā priekšā ir cilvēks, kurš ciena tevi kā skolēnu, kā cilvēku, kurš nav tas visgudrais un visvarenais, no kura jābaidās, bet, mans personīgais viedoklis ir tāds, ka no nabaga skolotāja prasa par daudz un neatliek diži daudz laika radošumam, knapi paspēj izņemt paredzēto vielu, kuru ne visi skolotāji pacenšas pasniegt ar izdomu. Daudzi, diemžēl, nezinu, algas dēļ vai kā cita, nesaredz skolēnus kā cilvēkus, bet gan kā audzēkņus, kuriem arī tupi pēc programmas maļ vielu un savu darbu ir paveicis, it kā.
Ir daudz radošu bērnu, bet tādu vai citādāku iemeslu dēļ nevar apmeklēt pulciņus vai citas nodarbības, varbūt negrib, domā, ka nemācēs kaut kas, nesanāks, ir klusāki, kautrīgāki bērni, tādēļ ir ļoti jauki, ka skolotāji pieiet mācīšanai radoši, ļaujot izpausties katram, parādot, ka arī kļūdīties ir cilvēcīgi, reizēm kādu arī piespiežot nedaudz radoši padomāt, jo ne visi ir tādi, bet galvenais ir atrast to veidu kā bērnus iekustināt un ļaut radošumam vaļu.

Es lasīju pētījumu, kurā minēja, ka galvenā Eiropas jauniešu problēma ir liela pasivitāte un slinkums. Bērni jau no mazotnes ir apātiski. Tas esot saistīts ar to, ka pārāk daudz kas tiek pasniegts jau gatavs. Nav jācenšas - vecāki pārlieku lutina savus bērnus. Ir mainījusies vērību sistēma - tgd galvenais ir nevis samīļot un parunāt ar bērnu, bet nopelnīt naudu lai nopirktu aifonu un tml. Tā ir diezgan nopietna, globāla parādība. Jaunieši neredz jēgu censties kaut ko panākt pasi - viss nolikts priekšā :)



Vēl tas ir saistīts ar kara laikiem - tā paaudze, kas izaugusi pēckara apstākļos - sarežģīti apstākļi, trūkums, psiholoģiskas problemas ar vecāko paaudzi - cenšas pasargāt savas atvases, sniegt visu kas pašiem nebija. Tā bieži vien nodarot kaitējumu.

maļinka,
es pati biju viena no specializetajam skolam. Un labrat butu atteikusies no vairakiem prieksmetiem, kas man likas lieki. Nebija ari man iespeja apgut pamatus piem. psihologija un personigas finanses ari ne. Visu ko zinu par bankam, akcijam, nek. ipasumiem esmu apguvusi arpus skolas. Bet varu runat tikai par savu skolu un pieredzi. Citu skolu stundu planus tik precizi neparzinu.

Piekritu ieprieks minetajam, ka par daudz macamies no galvas un par maz konteksta / projektos. Piem. no kimijas es sodien neatceros neko. Uz liecibas man bija 10, bet tapec ka labi vareju iekalt galva visas tas formulas. Tada bulimijas macisanas ta vien ir.

Ella,
varu tikai piekrist tavam rakstitajam. Par to, ka temas ir izrunatas jau audzinasanas stundas nevaru piekrist, bet tas iespejams no skolas uz skolu ir loti atskirigas. Un piekritu ari par radosiem seminariem. Diskusijas, kuras skolniekiem ne tikai liek klausities, bet pasiem domat risinajumus.

No manas pieredzes es vel nesaprotu, kapec 5. klase majturiba mus sadalija. Meitenes adija un taisija est. Puisi apstradaja koku utml. Vai tiesam puisi negatavo est?? Jau toreiz vairakas meitenes gribeja piedalities puisu stunda un iemacities to, ko vini macas. Un tapat esmu ari no puisiem dzirdejusi neizpratni, kapec vini nevareja gatavot est.

Tapat ari atzimes, manuprat, pilda nepareizu funkciju. Laba atzime= gudrs, slikta=dumjs. Musu klase mus pat sauca pec atzimem klases prieksa gada beigas, sakot ar labako. Es nebiju no sliktajiem, bet tas man liekas briesmigi. Visi pec ka pec merauklas tiek nomeriti. Tagad protams var loti labi redzet, ka daudzi "sliktie" skolnieki ir aradusi savu pieeju un savu nozari, kura vini ir izcili.

Atvainojos, ka nav pieturzimju.

kumji, ka mūsdienās skolēnam/bērnam ir vairāk tiesību nekā pienākumu, atļaujas rupji pasūtīt pedagogus, bet viņu, nabadziņu, aiztikt nedrīkst, jo viņam, lūk, ir tiesības izpausties. Tie paši pirmklasnieki atļaujas būt rupji pret pieaugušiem cilvēkiem, kamēr es, pirmajā klasē mācoties, pat neatļāvos tā runāt ar vecākas klases skolēniem, tā bija elementāra cieņa un mūsdienās tās ļoti trūkst.

Tas jau atkarīgs no vecākiem galvenokart. tomēr bērna personību veido vecāki. Ja kaut matiņs no atvases nokrīt uzreiz skola taisa skandālu pat nemēģinot vsp noskaidrot kas noticis. Ja atvase kaut ko sūdzas mājās un melo tad vecāki tapaat netic skolotājai - pieaugušam cilvēkam, bet līdz mēmajiem atbalsta atvasi. Tā tie bērni izaug ar domu, ka vini var visu, bet skolotājs neko.


Mammai bija gadījums, kad divi sīkie ārdījās un viens kaut kā pagrūda vai kaut ko izdarīja un otrs par to uzšava pa seju ar penāli - saskrāpēja degunu. Mamma atskrēja uz skolu - pie direktores, sabļava uz visiem, sabļava uz skolotāju, draudēja ar Bez Tabu, ka gan skolā piekāvusi nežēlīgi viņas sīko. BEigās izrādījās, ka tas saskrapētais ir raustījis sitēju aiz matiem, apsaukājis necenzētiem vārdiem un grūstījies - nu un atrāvās. Bet mammīte tam neticēja, Domāja, ka visi melo. Tas nekas, ka par viņas sīko jau ntās reizes bija sūdzējušies u piezīmes rakstīja. Protams, ka sīkais palicis vēl nekaunīgaks, jo 100% mājās kāds paaudzina kur kuram ir īstā vieta. ;)

Ja, ciena pret citiem dazreiz berniem pietrukst. Bet sodisana un kliegsana, manuprat, nav risinajums. Ta vieta, varetu piem. jau sakot no 1. klases elementaras psihologijas un komunikacijas pamatus macit.

Arī es biju viena no tām, kurai viss padevās elementāri, bez piepūles. Stundās bija garlaicīgi, jo gandrīz vienmēr paspēju visu izpildīt, kamēr tiem, kam iet grūtāk, skolotājs skaidroja vēl tikai pirmos piemērus. Taču tik un tā man nepatika dažādi projekti, labarotorijas darbi, grupu darbiņi. Un cik atcers- nepatika gandrīz nevienam!
Psiholoģija, ētika, sociālās zinības- tas viss ir jārunā mājās, ģimenē, ne skolā. Tie ir pilnīgi nevajadzīgi priekšmeti, neviens skolēns neuztver tos nopietni, atsēdēts laiks. Turklāt ļoti garlaicīgi atsēdēts laiks.

personīgās finances, psiholoģijas pamati, drošība internetā (facebook, draugiem utt), alkohols u.c.

Par to var papļāpāt audzināšanas stundā, ne vairāk.
Jāsaka gan, ka es pavisam noteikti gribētu sistēmu kā Vācijā. Pamatskolā var apgūt vispārējus priekšmetus, lai nebūtu tik dumjš, ka nezina, kur atrodas aknas vai cik ir kontinentu. :D Taču vidusskolā jau padziļinātāk mācīties tikai tos priekšmetus, kuri interesē un ar kuriem vēlas saistīt turpmāko dzīvi. Nu būsim atklāti- tāpat lielāko daļu no vidusskolas vielas priekšmetos, kuri neinteresēja, neviens neatcerās.

Psiholoģija, ētika, sociālās zinības- tas viss ir jārunā mājās, ģimenē, ne skolā.

Lielākajai daļai vecāku būtu pašiem sākumā kaut kur tas jāiemācās. ;)

Piekriitu Ellai par maaciibu jomu sashkelshanu.
Man arii loti nepatika, ka vienas jomas maaciibas tika atdaliitas un beigaas skolu beidzot man tik un taa bija fragmentaaras zinaashanas, nespeeju savienot visu kopaa. Pa atsevishkiem priekshmetiem biju teicamniece, bet kopumaa pilniiga 0. Tikai augstskolaa pati neemu visu un maaciijos veelreiz citaa metodikaa, visu apskatot kas noticis 18., 19., 20., 21. gadsimtaa.

Pilnībā piekrītu 57days viedoklim, jo pati biju bērns ar ''vieglo'' galvu. Kad citi sēdēdami pie grāmatām nu nevarēja iekalt to vielu un skolotājas nevēlēšanās veltīt tādam bērnam pāris min, noveda pie šausmām vidusskolas eksāmenos... Jo kas gadu gaitā ielaists, pamatskolā, nu cik daudz no tā atgūsi vidusskolā, ja tur tikai liek klāt un liek klāt, bet skolēni par elementārākos likumus, formulas un tml nezin.

Mums skolā gan bija tā, ka pamatskolas laikos skolotāji strādāja ar tiem bērniem, kas saprata. Pie tāfeles sauca tikai tos, atrunāt uzdoto tikai tos. Ar pārējiem bija slinkums ņemties, jo ja piemēru pie tāfeles nevar izpildīt, tad viņam ir jāskaidro, jāmāca, bet mūsu skolotāji - sakliedz, ieliek 2 un sedi, viss, visu atlikušo gadu miers. Pat nesauc vairs...