uij, varētu runāt un runāt :D bet ne rakstīt, uz to slinkums :D
Es skolas vidē atbalstu disciplīnu, noteikumus, kārtību. Tā, lai jau no mazotnes tiktu bērnos ieaudzināti morāles prncipi, tikumi un veidota vērtību sistēma.
Montesaroti pieeja man arī patīk, turklāt, tā ļoti saista to, ko jāmācās ar sadzīvisko (k tik ļoti uzsver mūsdienu skolēni-kam viņiem vajadzēs ģeometriju/ķīmiju/fiziku dzīvē utt.), bet nu tā pārsvara ir mazajiem, ne lielajiem bērniem.
Bet par to,ka tieši mūsdienās uzsver, ka skolas sistēma novecojusi utt. Sistēma ir sistēma, tā var būt novecojusi, bet mūsu tāda nav, arī skolotāji attīsta savas prasmes (protams, ne visi), ienāk dažādas inovācijas, projekti, stundas ekskursiju veidā, nu ir un ir jauninājumi! Ir jāsaprot, ka mūsdienu bērni vienkārši ir pavisam citādi. Viņu vērtību sistēma ir pavisam savādāka nekā mums un mūsu vecākiem, vecvecākiem. Tādēļ, jau pirmssākumos, skolas solā bērns iesēžas ar pavisam savādaku skatu, diemžel, tas biezi vairs nav tas zinātkārais bērns. Reāli, es teiktu, ka lielakā problēma un darbs notiek ar to, ka skolotājs audzina bērnu, un to cenšas apvienot ar mācīšanu. Bet skoltāja darbā būtu jāietilpst tikai mācīšanai.. ok, tas ta plašāk, ja runā, bet tas ir svarīgi, jo tas ir pamatos. Protams, atšķiras skolas - ir labākas, ir sliktākas.. Taču bērni jau nav slikti, viņi tikai jau ienak skolā ar citu skatu. Un te nonāk pie tā, ka audzinam jau vien paši sos bērnus, un mūsu spēkos būtu darīt visu, lai skolā bērns ietu ar vēlmi mācīties, nevis izpaust visu savu problēmu amplitūdu (kas notiek pašlaik).
Bet nu ok, atgriežoties pie sistēmas. Neuzskatu, ka kaut kas ir radikāli jāmaina, ja ir runa par priekšmetiem, vielu (kas, jāsaka, jau mainās pat pa gadu!) Ļoti labi to varēju redzēt savas gimenes skolas gados, kopā starpība ir 5 gadi, bet jaunakais brālis 7. klasē mācījās jau daudz komplicētākus uzdevumus matemātikā nekā es un otrs brālis. Arī tajā laikā, ko esmu pavadījusi mācot mazās klasītes (tie gan nav gadi), ir pamanītas izmaiņas, grāmatas ir skaistas, aplikāciju pilnas, uzdevumi interesanti).
Par kreativitāti runājot - interešu izglītība! Tāda ir ne tikai uz papīra! Skola to piedāvā, centri to piedāvā, skolas zdevums ir mācīt zinašanas! Nevajag skolai uzkraut visu - audzināt *tas irvecaku uzdevums!!!), mācīt un vel veidot interesantu, talantīgu personību!
Primārais ir apgūt zināšanas.
Bet nu.. Ja tik ļoti gribas izmaiņas, mūsu Izglītības ministrijai plāni jau kolosāli. Otrdien kā reizi biju uz pētijuma par mūsu skolēnu sasniegumiem matmātikā, lasīšanā un dabaszinībās, pirmo rezultātu secinājumiem un salīdzinājumiem (tas ir daudzām citam valstīm). Es varu gana droši apgalvot, ka ar mūsu bērniem būsu arvien lielākas problēmas.. arvien vairak skolās notiks audzināšana nevis mācīšana. Jo jau šobrīd, lauku solas slēdz (lielākā daļa aizslēgta jau), pilsētu skolās klases veido arvien lielākas (jo kaut kur jau tie bērni jānogrūz no laukiem), apjoms skolotājam palielinās, laiks, kuru var veltīt skolēnam individuali - samazinās. aij, par šito es varētu runāt un runāt, taču, ko tad tas dod! IM sekretāre skaidri un gaiši pateica, ka tieši šādā veidā viņi taisās uzlabot mūsu bērnu sasniegumus.. Un trakākais, ka to prijicē mūsu pašu it kā zinātnieki, kas tos pētījumus taisa!
5
