Atskjiriibas starp viirieti un sievieti

Iespējams.. vairums sieviešu mēdz ieciklēties uz sīkumiem... bet noteikti ir arī tādi kungi :)

Es shodien ar daziem kursabiedriem runaaju par miilestiibas izjushanu. Dzeki teica, ka taurinjus nejuutot, bet driizaak vinji noraksturotu iemiileeshanos kaa siltuma izjuutu kjermenii. Taapeec arii taads jautaajums uzpeldeeja.

Man šķiet, vīrieši ir racionālākas būtnes (un labi, ka tā!), ne tik emocināli kā sievietes.
Visu uztver mierīgāk, daļēji ar to varētu arī izskaidrot viņu profesionālo pārsvaru dažādās jomās.

Manuprāt, tauriņi nav saistīti ar mīlestību.. tā drīzāk būtu dzīvnieciska tieksme :) Drīzāk tiešām siltuma sajūta.. katru reizi, kad piezvana, redzu 2. pusīti, tā silti paliek ap sirdi :)

up

es esmu apjukusi šajā jautājumā, jo kaut vai racionālie un stiprie, bet par dzirdētiem gadījumiem, ir daudzi, kur vīrietis jebkādā vecumā taisa pašnāvību tikai tāpēc, ka šķirās no mīļotās, bet par sievietēm nav tik daudz dzirdēts. bet tie ir dzirdētie gadījumi, varbūt tā nav.
tā pat par pašnāvībām dēļ citiem iemesliem, pusaudžu gados arī statistiski vairāk puišu nogalinās, pusmūža vecumā (it kā finansiālu iemeslu pēc) arī vīrieši. es laikam aizrunājos par citu tēmu nedaudz, bet ideja par pašnāvību jau nāk no emocionālas nestabilitātes.

Domāju, ka nav emocijām atšķirību tādā iedalījumā, kā vīrieši/sievietes.

Hmmm...
Domāju, kad līdzīgi. Viss atkarīgs no tā kādā pozīcijā cilvēks sevi nostāda un kā izrāda šīs jūtas.

Puiši smagāk pārdzīvojot, ja tiek pamesti, jo neprotot tik labi tikt galā ar savām emocijām, tāpēc arī tās dzeršanas un pašnāvības. Laikam jau sanāk, ka esam vienādi emocionāli, tikai atšķirība ir tajā, kā emocijas un jūtas tiek izpaustas.

Lielā mērā piekrītu, tam, ka vīrieši ir racionālāki, ne tik daudz redz caur emociju prizmu, tomēr vismaz es - es nespēju būt auksts savstarpējajās attiecībās. Cik labi vai slikti tas ir es nezinu, bet to manā gadījumā ir ietekmējusi mana dzīves pieredze. Ja būtu dzīvojis mierīgos apstākļos bez izaicinājumiem - diez vai es tāds būtu.

Un kādēļ vīrieši pārdzīvo smagāk - Mēs visu dzīvi esam mācīti, ka mums ir jābūt lēmuma pieņēmējiem, mums ir jāvar, mums nav tiesību zaudēt vai kļūdīties, mums ir jābūt spēcīgākajiem, mums ir jābūt ar sasniegumiem bagātākajiem. Līdz ar to šķiršanās - īpaši smagās(krāpšanas, nodevība utt.), diezgan iedragā mūs - jo tas zaudējums sit spēcīgi uz pašapziņu, ne tikai izraisa emocionālu nestabilitāti. Rodas mazvērtības kompleksi un visādi citādi zūd ticība.

Jāatzīst - sieviete priekš vīrieša, kurš viņu mīl ir savā ziņā pamats zem kājām, jo ir dēļ, kā censties un pierādīt savas spējas. Līdz ar to, brīdi, kad tas pazūd - pazūd jēga. ( pilnīgi ačgārna psiholoģija :D - bet nereti viņa tieši tāda arī ir.)

Bet lieta, kurā mēs neatšķiramies - mēs gribam mīlēt un būt mīlēti.

Forši, ka arī kāds vīrietis izsaka savas domas šajā diskusijā! :)

Es atceros no aizvēsturiskiem laikiem faktu, ka emocijas abi dzimumi izjūt vienādi.
Atšķirība ir tajā, cik daudz emociju katrs no dzimumiem "izlaiž uz āru", ko ietekmē hormoni un sabiedrības normas kā "īsti veči neraud".

Vai

Vēl arī fakts ir tāds, ka sievietes uzdevums pēc būtības ir būt maigākai, jūtīgākai, bet vecim nedudz aukstākam. Nu tādam, lai var mamutu nodurt aci nepamirkšķinot, lai ģimenei ir, ko ēst.

Manuprāt, vīrieši ir godkārīgāki, egoistiskāki un līdz ar to jebkādus zaudējumus un neveiksmes uztver saasinātāk un smagāk pārdzīvo.

Taču kopumā jebādas emocijas, jūtas mums visiem ir vienādas, tikai varbūt atšķiras (dažādiem cilvēkiem, nevis tieši dzimumiem) to spēcīgums, dziļums un tas kā tiek viss šis aprakstīts. Esmu pārliecināta, ka vīrieši izjūt tos pašus tauriņus, tikai sauc šo sajūtu savādāk.

Sievietes, manupraat, labaak prot pielaagoties - gan attieciibaas, gan mainoties kaadiem dziives apstaakljiem. Kaut vai pasnavibas vairaak veic virieshi - jo sievieteem vieglaak izdodas pielagoties un tikt galaa ar gruutiibam - piemeraam, bankrotee bizness, paliek paraadi, gjimene jaauztur - sieviete nesaaks dzert un neies sliicinaaties, bet atradiis 3 darbus, lai pabarotu beernus un neaizietu postaa. Laikam izteiktaaks izdziivoshanas geens mums meiteneem!

Domāju, ka nekādu baigo atšķirību nav, vīrieši vienkārši mazāk izrāda emocijas.

Un man ir bijuši tauriņi vēderā. :D

Cik esmu secinājusi vīriešiem nepieciešams daudz ilgāks period, lai ''atietos'' pēc šķiršanās un saprastu ''ka ne visas mēs esam vienādas'' un uzsāktu jaunas attiecības. Viņos ir daudz lielākas bailes tikt sāpinātiem emocionāli.

Varētu piekrist Neprātīgajam. Mums ir mācīts būt neatlaidīgiem un mēģināt sasniegt izvirzītos mērķus. Protams, tas viss ir ļoti individuāli, jo ne visiem čaļiem ir vēlēšanās apliecināt sevi. Vai vīriešu un sievietes emocionalitāte ir vienlīdzīga? Domāju, ka jā, jo ir nācies saskarties gan ar pārlieku emocionalitāti no vīriešu, gan sieviešu puses. Pieņemu, ka sievietēm patīk izrunāt lietas, toties vīriešiem raksturīgāk ir paturēt pie sevis,tāpēc varētu rasties aizspriedums, ka vīrieši ir mazāk emocionāli.

Mana pieredze rāda,ka vīrieši vairāk pieķeras. Jā, viņi neizrāda to lielo lovi tā,kā to dara sievietes, - kamēr man varavīksnes un poniji pa galbu darās, tikmēr viņi ir tādi mierīgāki, bet ja attiecības sašķobās - es esmu gatava bez histērijas mest mieru un dzīvojam tālāk, tikmēr čaļiem sākas histērija, raudāšana un skraidīšana pakaļ.

Man šķiet, ka abi dzimumi mīl vienādi.
Vīriešiem nav tik raksturīgi izdomāt kaut ko no zila gaisa un analizēt. Par sievietēm jau mēdz teikt "pati izdomāja, pati apvainojās"
Sieviete labāk redz atsevišķas detaļas: "Lūk nomesta zeķe, ak viņš netīrais cūka!"
tomēr vīrieši labāk saskata kopbildi ar plusiem un mīnusiem.
vīrietim ir labāka atmiņa? "sen nav bijusi romantika? nu ko tu te runā, mīļā, pagājušajā februārī taču bijām Parīzē, atceros vēl kā vakardienu"
Vīrietis racionālāks un aukstasinīgāks, sieviete maigāka un pēc dabas plānotāja.

Es uzskatu, ka sabiedrības normu dēļ ir vislielākās atšķirības, bet protams, arī ģenētiski determinētas.

1) Vīrieši mazāk runā par to visu kas saistīts ar jūtām, mazāk atklāj savu personīgo "Es'' citiem.
2) Diemžēl reti kurš vīrišķīgs vīrietis spēj būt tik iejūtīgs, emocionāli atbalstošs kā sieviešu vairums.
utt.