Kā būt superīgajai, mīļajai, jaukajai draudzenei, ar kuru patīkami būt kopā, kad iekšā viss vārās?!?
Nu jau parādās pirmās problēmas ar jauno draugu... Un tās saucas "bērnības draudzenes" :) Ir viena tāda īpaša, kas ļoti bieži viņu aicina visur kur uz visādiem pasākumiem. Lieki teikt, ka man tas nepatīk. Piemēram es gribu pavadīt ned''elas nogali ar draugu, bet viņš man paziņo, ka sestdienas vakars viņam aizņemts, iešot ar draudzeni tur un tur, viņa jau sen mani uzaicnāja.
Varbūt no drauga puses tā arī ir tikai draudzība, bet no viņas puses... es tādas saožu pa gabalu. Kaut kā pārāk bieži sestidenu vakarus viņa grib man atņemt.
Protams, ja taisīšu scēnas un tā tālāk, puisis no manis atgrūdīsies, jo viņam tas ļoti nepatīk. Jau uz manu skatienu viņš reaģēja šādi - ja tu nevari pieņemt manus draugus, mums būs lielas problēmas.
Zinu, ka labākā rīcība būtu būt superīgajai, jaukajai draudzenei, ar kuru viņam pašam gribas pavadīt laiku kopā, nevis pūpēdim un scēnu taisītājai, jo tas atgrūž.
Bet kā lai es tāda esmu, ja iekšā viss vārās??? Vajadzēja bērnībā tomēr iziet tos aktierkursus :)