Ar prātu - dzīvnieki tomēr dzīvo pēc instinktiem, bet, protams, ka mīlulis ir ģimenes loceklis un tā arī viņu uztveru. Sunenei ir dažas blēņas, kas gadiem atkārtojas, uzvedas katru reizi tāpat, šķita, ka viņa nožēlo izdarīto ( kā jau daudzos video - viņa nodur galvu, astītes galu kustina, palien zem krēsla (te gan arī manis veidots soda veids - biheiviorisma teorija, kura ir bērniem , bet tāpat), bet bija pētījums, kur raksīts, ka suņi neizjūt kauna sajūtu, viņi tikai tēlo. Taču pētījumos pieradīts, ka suņi izprot netaisnīgumu, apvainos un ir greizsirdīgi.
Un vispār, suns informāciju nolasa pēc intonācijas. Es reizēm jokojoties saku mīļvārdus dusmīgā tonī un otrādies - morali lasu maiga balsī, suns tiešām neizprot atšķirību, tonis nosaka viņa darbību.
A savādāk - viņa ir ļooti "emocionāla", kur ir video kā suns sagaida saimnieku karavīru no misijas pēc pusgada neredzēšanās, mums ta ir katru dienu :D ir jau pierasts mājās, bet tie, kas nav pie tā pieraduši un ciemojas, katru reizi brīnās , kā tā var būt :D viņa skrien no laimes, raud un tā ceremonija reizem pat 15 minūšu garumā :D un par citu ar tapat, klauns viņa ir, ne suns reizem.. :)
Kaķus tik ļoti pētījusi neesmu.. Arī ar savu kaķeni mums tā komunikācija savādāka, viņa nereaģē uz manu audzināšanu :D ar viņu vispār neko envar sarunāt, darīs tikai to, ko gribēs - te viņu pat glaudīt nevar, a citrreiz kā ute lien virsū un nopakaļ staigā visur kā aste. Viņa emocijas arī neizrāda īpaši. Man šķiet, ka viņa ir iedomīga :D
un uzskata, ka visiem viņa ir jāmīl, jāuzskata par pasaules nabu :D nu un, ja viņa tā domā, tad ļauju viņai izpausties ar tā, lai jau tiek :)
321
