Renē, tas būtu bijis svētīgi, bet viņam nav, kur iet, jo reāli pārvācās uz otru Latvijas galu pie manis. Mums te ir darbs, visa iedzīve. Grūti sadomāt tā, lai varētu mazliet atpūsties viens no otra. Vakar visu vakaru līdz naktij nosēdēju otrā istabā. Aizbildinājos, ka darbošos ap savu hobiju, bet patiesībā sēdēju internetā un žēloju sevi. :D
P&P, man bail tieši no tā, ka tajā grāmatā/filmā atrastu atziņas, lai mestu plinti krūmos. Beigbederu esmu lasījusi, bet šo konkrēto grāmatu nē, taču zinu, ka 3 gadu krīze nav izdomāta, daudzi psihologi saka, ka pēc trim gadiem izkristalizējas, vai tiešām ar to cilvēku paliksi kopā. Jo it kā pēc tiem trim gadiem beidzas iemīlēšanās posms. Bet viņš man ir tik tuvs, ka iedomāties dzīvi bez viņa... Vienkārši nevaru. Tai pat laikā gribas vēl mazliet vienai pabaudīt dzīvi. Laikam par iemeslu šoreiz kalpo viņa kontrole pirmajos divos attiecību gados - lai viņam sirds būtu mierīga, es atteicos no izklaidēm, no draugiem.. Tagad, kad viņš beidzot (pēc 3 gadiem!!) palicis mierīgs, es gribu no visām tām važām tikt vaļā.
Ak, šis laikam ir pirmais atklātības mirklis man iekš Cosmo :D