Par ārējā izskata salīdzināšanu

Es vairāk ievēroju koptas drēbes un koptu cilvēku.
Ko gan dod jaunas drēbes ja tās ir saņurcītas meitene kas tās velkā ar neķemētiem matiem nu katrā ziņā var būt arī ne jaunākās sezonas drēbes var būt zābaki,kas tikai vilkti jau 3 sezonu,bet viņiem jābūt koptiem,tīriem.

*tiek

Man bija vecums un brīži, periodā no 15-20 aptuveni, kad jaunas "štātes" kļuva par kaut kādu pašapliecināšanos-nejutos labi, ja nebiju nopirkusi ko jaunu, stilīgu, modīgu.. Tagad par to nāk smiekli. Man notika kaut kāds lūzums, kad sāku saprast, ka laba vizualitāte neslēpjas jaunās drēbēs, bet veselīgā ādā (par ko vēl cīnos), veselos matos, zobos, nagos, dzīvesveidā kopumā. Arī tagad pamanu dzīvespriecīgas, koptas sievietes, nevis dārgas kažokādas, piemēram.

nekad tā nav gadījies :D

andas, tev vnk ir zems pasnoveerteejums. Mazak lasi ko te pumpainas tiines raksta (taapat 90% no vinaam fantazee).

Nē, nejūtos mazvērtīgāka.Mani kompleksos dzen citas lietas.
Pazīstu sevi un zinu,ka tā foršā sajūta par jauniegādāto drēbi pazudīs nākamajā dienā, līdz ar to nav vērts.

Pazīstu sevi un zinu,ka tā foršā sajūta par jauniegādāto drēbi pazudīs nākamajā dienā, līdz ar to nav vērts.

+++

P.S. kāpēc valda tāds stereotips, ka visas tīnes ir pumpainas?

Nē, jo es strādāju, lai varētu atļauties būt

kāda, kurai viss ir svaigs, jauns, dārgs

.
Agrāk bērnībā, kad viss nebija atkarīgs no manis pašas, tad jā, jutos kā aprakstīji.

Protams, ka ir bijis tā, ka žēl, ka nevaru atļauties konkrēto apģērba gabalu, bet tagad man nav bijis tā, ka jāvelk mugurā nonēsāts, noplucis apģērbs. Es uzskatu, ka arī par nedārgām naudiņām var atļauties skaisti izskatīties. Nezinu vai šajā situācijā vispār nevar atlikt nevienu latu vai tomēr 10 ls katru mēnesi var atlikt, tad laika gaitā garderobē var būt pietiekami daudz skaistas drēbes ;)

Vienmēr būs kāds turīgāks, skaistāks, veiksmīgāks, talantīgāks, gudrāks, ar labāku gaumi, labāk ģērbies par tevi. Tāda ir dzīve. Un, ja tevi tik ļoti uztrauc, ko kaut kāda pilnīgi sveša, neaudzināta lūriķe par tevi padomās, ir jāstrādā pie pašapziņas. Es arī esmu dažreiz pamanījusi, kā kaut kāda dūdiņa mani nopēta no galvas līdz kājām, un? nevaru jau aizliegt viņai skatīties.

Man bija/ir līdzīgi.
Kad no rītiem braucu trollī apskatu citas meitenes, un parasti ir tā, ka pat ja pati meitene pēc izskata nesaista(ir tumšais tips), viņai nav nekas pat smuks apģērbts, tik un tā atrodu kaut ko , kas ir labāks par mani. Piemēram, re cik viņai smuka nagulaka, bet man tāda nepiestāvētu..utt.... un tā visu laiku. Skatos vairāk uz sievietēm kā uz staigājošiem mākslas darbiem :) Galveno uzmanību pievēršu matiem, nagiem, ādai, iedegumam, augumam...Tam dabīgajam skaistumam.

Drēbes, jā, bieži ir bijis tā,ka tās pašas vecās ir pārkrāsotas, pielabotas, sakombinetas kopā, it sevišķi, kad bija kādi 15 gadi, jo tad vienkārši naudas nebija pat ēšanai, kur nu vēl jaunām, vai smukām lietām.
Tagad ir savādāk, es novērtēju katru jauno nieciņu , kas man ir un priecājos par to.

Man reizēm "uznāk" un jūtos tieši tā. Jā, jā, es zinu, iekšējais skaistums, personība un tā tālāk. Bet gribas arī skaistus augstpapēžu zābakus un kleitas, ko varu uzvilkt dažas reizes dzīvē.
Nevis zemie, praktiskie apavi vairākiem gadiem uz priekšu...

Šajā jautājumā līdzīgi uzskati kā Lienei. Lielāku uzmanību cenšos pievērst ēdienam, sakoptiem matiem, ādai utt.
Arī ir bijis visādi, kad sajutos slikti par tādām lietām, taču laika gaitā esmu sapratusi, kas man piestāv un kas ne, lielāku prieku vispār sagādā kaut ko tādu neparastāku nopirkt, sakombinēt. Domāju, ka svarīgi ir savu stilu izkopt, tad nebūs jājūtas slikti, skatoties uz citām, jo Tu to jauno mantu tāpat nemaz negribētu, jo Tev ir savs skatījums, kā vēlies pati sevi redzēt.

Vnk nedomā par lietām, domā, ka tu esi cilvēks, un tu esi laba tāda kāda esi. :) Nav jābūt perfekti visam jaunam...

Un pat ja kādai tas ir, labāk priecājies par viņu, jo sevis gruzīšana toč nepalīdz.

Dažreiz arī man ir tāda sajūta. Ir daudz tādas lietas, kuras gribētos, bet kaut kā nesanāk. Es samierinos, jo ne jau apģērbs dzīvē ir svarīgākais. Un to vienmēr cenšos sev atgādināt.

Sen senos laikos, kad biju tīne, tad tā reizums jutos!

Nav tā bijis.

Nē. Pašvērtējums man nezūd, tāpat jūtos glīta un pašpārliecināta. :) Arī ar ziemas zābakiem, kurus nēsāju vismaz 2-3 sezonas un citām drēbēm, kuras skapī ir vismaz 5 gadus un savu aktualitāti nav zaudējušas. :D
Neuzskatu, ka jaunas drēbes ir kaut kādas modīguma rādītājs.

Man pašai ir 21 un šovasar nēsāju mammas jaunības dienu kleitu no 90-to gadu sākuma, kura ir salīdzinoši veca, bet ne tāpēc vecmodīga.