Domaju, ka varetu izteloties savu dzivi bez berniem. Es pati esmu augusi bez mates, tapec man nav bijis tas labakais piemers, neesmu izjutusi mates klatbutni, maigumu, rupes. Ta del saubos, vai pati spetu but laba, milosa mate. Bet paldies milajiem vecvecakiem un tevam, kuri par mani vienmer ir rupejusies un milejusi lidz pat sai baltai dienai. Reizem varu but puiciska, ka daudzas meitenes, kuras augusas ar tevu. Domaju, ka neesmu matiskais tips. Pagaidam neesmu izjutusi tadu tieksmi pec berniem, un, man tada velasanas nebija pat tad, kad biju attiecibas ar bijuso draugu. Manai bijusai menedzerei bija meitina, dazus menesus veca. Reizem man likas pavisam savadi un neizprotami, ka vina ar savu mazo meitinu ucinajas, glastija, runaja kopa bebju valoda, spelejas ar grabuli, baroja, viss bija pamazinamas formas. Tacu taja pasa laika mani parnema milziga greizsirdiba, jo vinai tas sanaca tik dabiski, neuzspeleti, instinktivi, bet man pasai si speja ta nepiemit. Vareja redzet, ka vina pati ir laimiga un patiesam izjut milzigu milestibu pret savu mazo. Es pati ta nespetu ucinaties, izradit maigumu. Domaju ka uz sevi varetu attiecinat slaveno frazi no latviesi filmas: "Salta sirds tai Dagnijai, butu mani par mammu kaut reizi nosaukusi." Par sevi domaju, ka esmu sai Dagnijai diezgan lidziga.:D Vismaz ta es dazreiz redzu sevi no malas. :D Bet, ta vispar svesi berni patik, bet nespeju izteloties, ka man pasai tads butu. Ta ka Dzords Klunijs teica, ja vinam gribas pabut ar maziem berniem, tad vins iet ciemos pie Andzelinas Dzolijas un Breda Pita, un ar to pilniba pietiek.:) Vienmer uzsmaidu preti, kad redzu kadu miligu berninu vai cute toddler, piemeram, vilciena ar kuru braucu, vai uz ielas. :)
10
