comic_sanss, sāc pamazām! Situācija - jāved vīra vecāki šopingā turpu šurpu (kā tu aprakstīji). Saki - vai, aizbrauciet turp ar autobusu, es jūs ar iepirkumiem smagajiem labprāt atvedīšu atpakaļ. No rīta jūs aizvest uz pilsētu nevaru, jo pašai jābūt pie ginekologa (lai nejautā detaļas), vai bērnu jāved uz mūzikas pulciņu (vai, cik pulciņi un benzīns tagad dārgi!), vai man grāmatvedības kursos jābūt, vai ....(izdomā kaut ko citu ļoti svarīgu, dārgu, vai laiku aizņemošu - vislabāk, tieši to arī izdari, ko teici, lai nesanāk, ka meloji).
Un tā sāc lēnām atradināt - liec lēnām saprast, ka tev ir sava dzīve, sava ģimene, ar kuru gribi pavadīt laiku, savi bērni, kuru pulciņos gribi ieguldīt ienākumus, sava izglītība, kursi, kuros gribi ieguldīt naudu (nevis dārgajā benzīnā) utt. Vai sāc pretīm prasīt palīdzību - bērnus pieskatīt, ja ir ko :)